E vielas ir plaši apspriests temats, tā ažiotāžu, visticamāk, radījis vienotas informācijas trūkums par to, kas ir E vielas un kam tās ir domātas.
Galvenais ir atcerēties, ka pārtikas piedevas iedala atļautajās un neatļautajās, nevis drošās un bīstamās. Turklāt neatļautas E vielas ražošanas apritē nemaz netiek izmantotas. To stingri regulē gan Eiropas, gan vietējie pārtikas uzraudzības un kvalitātes dienesti.
Analizējot E vielas, svarīgi ir pievērst uzmanību, kādu funkciju tās pilda produkta īpašību uzturēšanai. Piemēram, arī citronskābe un etiķskābe tiek apzīmētas ar E (attiecīgi E 330 un E 260), bet reti kuras mājsaimniecības virtuve ir iedomājama bez šiem palīgiem. Būtiska nianse ir tā, ka dabā ir daudz sastopamu vielu, kuras pēc sastāva ir pārtikas piedevas – E vielas. E numuri ir tikai attiecīgas vielas ķīmiskā sastāva sinonīmi. Piemēram, mūsu senči izsenis ir nogatavinājuši gaļu, kas daudziem ir viens no iecienītākajiem gaļas ražojumiem. Izrādās, ka tieši šajā procesā dabiski gaļā veidojas glutamīnskābe, kuru mēs šodien pazīstam arī kā pārtikas piedevu E 620 un tās sāļus E 621 (mononātrija glutamāts), E 622 (monokālija glutamāts) u. c.
Gaļa dabiski satur arī pavisam niecīgu nitrītu un nitrātu daudzumu, kas ir E 250 un E 251. Līdz ar to faktiski gaļas produkti „bez E" dabā nepastāv. Tieši tāpēc, izvēloties gaļas produktu un uz iepakojuma redzot uzrakstu „Bez E vielām", ir vērts padomāt, vai tas nav maldinoši – vien kā pārdošanas triks.
17.11.2017.