LIGITA PŪDRIĶE pēc daudziem gadiem pārdevējas amatā sevī sajuta aicinājumu cept mājas tortes un konditorejas izstrādājumus. Februārī būs pagājis gads, kopš viņas aizraušanās pārtapusi par oficiālu nodarbošanos – Ligita cep gardumgardus labumus ne tikai savai ģimenei un tuvajiem, bet arī pēc pasūtījuma.
– Kā meita teic: „Mamma, tas ir tavs lauciņš." Tā tiešām ir, šis darbs man ļoti patīk, it sevišķi toršu cepšana. Ar tām arī pirms aptuveni 4-5 gadiem aizsāku nopietnāku darbošanos virtuvē. Būtībā jau gan tas laikam sākās bērnībā, vienmēr stāvēju blakus un skatījos, kā mamma maizīti cep. Bet tikai vēlāk, kad gadi paiet, saproti, kas ir tavs. Pēc profesijas esmu pārdevēja, bet vienā brīdī darbs ar cilvēkiem, kontaktēšanās katru dienu jau bija nogurdinājusi. Sapratu, ka tāds darbs mani izsmeļ, jo visu laiku jābūt smaidam, jāspēj arī neņemt galvā dažādos klientus. Tā nu aizrāvos ar konditoreju. Visu esmu apguvusi tikai pašmācības ceļā. Vienmēr klausījos, kā kura saimniece dara, no tā arī centos mācīties. Ir jau bijis, ka kaut kas nesanāk. Bet tad es mēģināšu, līdz sanāks. Pagājušajā gadā izgāju arī konditoru kursus mācību centrā „BUTS", kur ļoti laba skolotāja mums ielika pamatus, – par to, kā atradusi sev tuvāko nodarbi, pastāsta Ligita Pūdriķe. Īsumā viņa secina – galvenais, lai būtu interese, tad arī viss padosies.
Ligitas ģimene, draugi un uzticamākie klienti zina, ka viņas gatavotie pīrādziņi paši kūst mutē un mājas tortes gabaliņš sniedz bagātīgu garšas baudījumu. Saimniecei ir savi uzskati, kā gardumi jāgatavo: – Es visu gatavoju tikai no dabiskajiem produktiem. Skatos raidījumu „Kūku kari", bet reizēm nervi netur, kādu ķīmiju mēdz likt iekšā. Pati audzēju 50 vistu, tāpēc ir lauku olas. Dažkārt jau sarodas tik daudz pasūtījumu, ka vistas nevar vien piedēt. Bet man kaimiņos ir bioloģiskā saimniecība, ar ko arī noslēgts līgums. Pienu arī ņemu no konkrētas saimniecības, bet sviestu gan pērku veikalā, jo lauku sviests mazliet tomēr par treknu sanāk. No meža veltēm pati vāru un gatavoju ievārījumus, ko konditorejā izmantot. Pagrabi man ir lieli, vietas pietiek, kad sākas ogu, augļu sezona, tad daudz jāstrādā.
Pūdriķu ģimenes mājās atseviš-ķā telpā ir ierīkota minikonditoreja ar nepieciešamo aprīkojumu, konvekcijas krāsni. Ligita arī atklāj niansi, ka mīklas, plātsmaizes un maizi viņa cep konvekcijas krāsnī, bet mājas tortes – malkas krāsnī. – Kad cepu, esmu tajā visā tā iekšā, ka reizēm pat nedzirdu telefona zvanu. Man patīk klusums un miers, lai esmu viena, kad strādāju, jo tā savā ziņā ir mana relaksācija, – pauž Ligita. Viņa cep ruletes, mājas tortes, augļu groziņus, smalkmaizītes, saldskābo maizi un maizi ar sēkliņām, nupat pamēģinājusi torti „Melnais princis", tāpat top dažādas
plātsmaizes u. c.
Jaunākā pašas izdomātā recepte plātsmaizei – kārtainā rauga mīkla, āboli, pa virsu krējums ar olu, miltiem un kanēli. Ligita noteic: – Sanāk kārtiņās, ļoti pufīga un garda.
Jautāta, kur tiek uzmeklētas receptes un vai patīk nodoties arī eksperimentiem virtuvē, viņa atbild: – Visas receptes būtībā ir manis pašas. Par pamatu jau kaut kas tiek ņemts, bet katrai ir savi knifi, ko pati esmu uzķērusi. Krēmiem receptes vispār neesmu skatījusies –
sava brīva improvizācija. Vārītie krēmi karstā ūdens peldē nav man domāti. Man patīk ātri – pienu uzkarsē, sviestu saputo, visu masu savāra kopā, un sanāk tāds pufīgs krēms. Ir jau sapirktas grāmatas, kur pa reizei iemetu aci, lai kaut ko interesantu aizgūtu, bet pārsvarā ir savas uzticamās receptes, ar kurām strādāju. Kad ir ļoti daudz pasūtījumu, tad jācep arī pa naktīm. Toties, kad darbi noplok, nagi tā vien niez kaut ko pagatavot. Meita dzīvo Holandē, tāpēc pirmais degustators ir vīrs. Viņam jau ļoti garšo, bet reizēm gan mani jokojot sabar, ka atkal kaut kas garšīgs sacepts, jo tad jau nevar atteikties pagaršot. Arī, kad jaunu recepti nomēģinu, kaimiņi mēdz degustēt. Ja tik svars no tā nenāktu klāt, tad jau katru dienu varētu ar cepšanu ņemties.
Brīvajā brīdī Ligita labprāt dodas makšķerēt: – Reizēm, kad jau viss apnicis, visu metu nost, makšķeri rokās un prom uz Aivieksti. Ķeras vai neķeras, varu visu dienu nosēdēt un relaksēties. Neatliek jau tam daudz laika, arī loms šai procesā nav tas svarīgākais. Bet tāpat noķertais tiek gardi pagatavots – pārsvarā sacepam, ja zivtiņu vairāk – žāvējam.
Alus pīrādziņi
1 glāze alus, 200 g margarīna, milti (tik, cik paņem mīkla).
Margarīnu sajauc ar miltiem, pielej klāt alu, samīca, līdz veidojas viendabīga masa. Liek uz 20 minūtēm ledusskapī. Mīklu izrullē, griež strēmelītes un satin pīrādziņos (iekšā var likt gaļas pildījumu, var arī bez). Cep, līdz top zeltaini brūni, aptuveni 15-20 minūtes.
Siera radziņi
500 g miltu, 350 g siera, 400g margarīna, 1 ola, sāls, sarkanie pipari.
Sieru sarīvē uz smalkās rīves, samīca ar margarīnu, piejauc klāt olu. Pamazām mīcot, pievieno miltus un garšvielas. Kad mīkla viendabīgā masā, no tās sataisa vairākas garās „desiņas". Tās sagriež sīkākos gabaliņos, katru gabaliņu ieliec radziņa formā. Cep, līdz ir zeltaini brūni.
Kēkss ar rozīnēm
250 g skābā krējuma, 250 g cukura, 300 g miltu, 2 olas, rozīnes, tējkarote cepamā pulvera.
Sajauc krējumu ar olām, vienmērīgi iemaisa miltus, cukuru, rozīnes, pievieno cepamo pulveri. Cep kēksa formā 180-200 grādos 20 minūtes.
Biezpiena sacepums
Paciņa margarīna, 2 olas, glāze cukura, paciņa biezpiena, 2 glāzes miltu.
Uzlējumam: glāze skābā krējuma, 2 ēdamkarotes cukura, kanēlis.
Olas saputo ar margarīnu, iemaisa cukuru, biezpienu, miltus. Masu izlīdzina veidnē, ja vēlas, pa virsu var kārtot arī ābolu šķēlītes vai rabarberus. Pārlej sajauktu krējuma masu. Cep 35 minūtes.