Mājās gatavotā ēdienā slēpjas kaut kas īpašs — neatkarīgi no tā, vai tas ir svaigi ceptas kūkas gabaliņš, vai sātīgs ēdiens — tas nāk tieši no jūsu virtuves sirds. Prieks par dalīšanos ar mīlestībā gatavotu maltīti satuvina cilvēkus, radot atmiņas, kas saglabājas vēl ilgi pēc pēdējā kumosa. Ar gardumiem savu ģimeni lutina arī INGRĪDA BANKA, svētkos ceļot galdā mājas kūku un cienājot mīļos ar dažādiem marinējumiem. Savukārt, sākoties siltajai sezonai, uz ugunskura top zupa un plovs.
– Darboties virtuvē sāku jau skolas laikā, kad vajadzēja palīdzēt mammai sagatavot ēdienu ģimenei. Tā kā biju vecākā māsa, nācās rūpēties par mājas soli. Vecāki bija darbā, mamma uz lapiņas sarakstīja, kas jādara, kādā secībā jālieto produkti. Ceturtajā vai piektajā klasē saimniekot sāku patstāvīgi. Vēlāk tapa arī pirmās kūciņas. Savulaik apguvu iemaņas kulinārijā, bet tas jau bija sen. Ēdienus gatavoju atkarībā no sezonas; mūsu mājās vienmēr neiztrūkstoši bijuši pīrāgi, belaši, kad mazdēls pie mums ciemojās – viņam tie ļoti garšo. Tā kā abi ar vīru esam kaislīgi makšķernieki, gatavojam zivju ēdienus. Vasarā iecienītas ir uz ugunskura vārītas zupas, plovs. Priecājamies, ka drīz varēsim atklāt āra sezonu un gatavot uz uguns brīvā dabā. Un tieši ārā gatavots ēdiens garšo vislabāk; to nevar noliegt. Ziemā gatavoju maltīti praktiski tikai uz malkas plīts, jo patiešām garša ir citādāka. Var jau būt, ka tā ir iedoma no bērnības, bet maltītei uz malkas plīts ir pavisam cits smeķis. Nav jau tā, ka es nemaz neieslēdzu indukcijas plīti, bet cenšos gatavot tieši uz malkas krāsns, – stāsta Ingrīda.
Viņas ģimenes locekļu vidū zupas ir ļoti iecienītas, un tās tiek gatavotas bieži. Ingrīda strādā grupu dzīvokļos Ozolos, un viens no to iemītniekiem – Maksis – ikdienā zupas vispār neēd. Vienīgās zupas, ko viņš ar prieku bauda, ir Ingrīdas vārītās. Agrāk Ingrīda Banka bieži cepusi tortes un gana ilgus gadus arī pēc pasūtījuma. Taču tagad šī nodarbe palikta maliņā, un ar saldajiem našķiem svētku reizēs un šad tad ikdienā pašu priekam tiek palutināta ģimene. Visvairāk pasūtītāju vidū iecienīta bijusi sen zināmā mājas kūka ar vārīto krēmu un brūkleņu vai dzērveņu ievārījumu. Ik pa laikam šis tas interesants aizgūts arī no interneta. Protams, biezpiena un augļu želejas kūkas, mazās Pavlovas un Kijevas torte. Kādu reizi uzcepta arī medus kūka.
– Esmu uzgājusi internetā recepti, kā pagatavot tomātus ar svaigiem kāpostiem, tos iemarinējot ziemai, un nu jau tā aizceļojusi tautiņās pa tuvāko apkārtni. It kā šķiet, ka nekā īpaša jau nav, bet izdodas tik garšīgi! Bija laiks, kad audzējām daudz tomātu gan paši sev, gan citiem. Daudz konservējām dažādus salātus un taisījām tomātu sulu. Darba tolaik man nebija, tā kā esmu ienācēja šajā pusē, nenācās tik viegli tikt pie darbiņa. Tad vajadzēja likt lietā to, ko māku – audzēt stādus, gatavot konservus; kaut kā vajadzēja izdzīvot, – atminas Ingrīda.
Ir kāda recepte, ko Ingrīda noskatījusi laikā, kad abi ar vīru ar prāmi devušies uz Stokholmu. Ļoti iepatikušies salāti, kas nu Banku ģimenes mājās ir ļoti iecienīti. Tuvojas Lieldienas, kurās tie tiks celti galdā, jo labi der kopā ar vārītām olām. Ingrīda izvēlas siļķu fileju eļļā „Matje", jo tām nevar just asaciņas. Siļķi sagriež strēmelītēs, sagriež sīpolu, klāt pieliekot tepat Madonā veikalā „Beta" nopērkamos lētos, tā saucamos melnos ikrus. Nedaudz pievieno eļļu no siļķu iepakojuma, mazliet piparus, visu sajauc kopā un galarezultātā, kā saka Ingrīda, izdodas dievīgi salāti, kuri ir maigi un viegli. Uz svētku galda mazos trauciņos izskatās dikti glīti, bet, kad Ingrīda mājās sagatavo lielo bļodu, visi ēd tik nost. Šis gardums lieliski der kopā ar vārītiem kartupeļiem, maizīti.
Arī Ingrīdas vīrs Aivars mīl rosīties virtuvē. Kad sākas siltā sezona, viņš vāra zupas uz ugunskura, bet Ingrīdas pārziņā tiek atstāts plovs. Aivara firmas zupa ir Šurpa – kad brauc ciemiņi, šī zupa vienmēr tiek celta galdā. Tajā tiek likti lielos gabalos sagriezti kartupeļi, burkāni, paprika, ribiņas. Čuguna katlā taukvielās gaļu apbrūnina, tad liek klāt sīpolus, burkānus un pārējos dārzeņus, ķiploku un beigās lej klāt ūdeni, vārot tik ilgi, kamēr gaļa un dārzeņi mīksti. Protams, neiztikt bez garšvielām, katrs liek pēc izvēles, bet Banku ģimenei asa, stipra zupa nepatīk. Pa virsu vēl zaļumi un garda, sātīga zupa gatava. Lieldienās ciemos brauks bērni, ribiņas jau iegādātas, paprika arī. Sezona tiks atklāta, un Šurpa taps. Visi vienmēr rosās ap zupas katlu.
Ingrīda smej, ka ģimene ir kāra arī uz saldumiem, bet nu jau nākas sevi iegrožot, lai neļautos kārdinājumam. Ja veselība ļautu un nebūtu jāseko līdzi, tiktu ēsts viss. Sarunas laikā Ingrīda padalās arī ar kādu knifu, ko aizguvusi no interneta. Lai mīklas izstrādājumi, kas tiek vārīti eļļā, neuzsūktu tik daudz eļļu, mīklai klāt jāpieliek ēdamkarote šņabja. Ja tik nemāc slinkums, cilvēks var pagatavot visu – atliek pameklēt internetā idejas vai padomus, ja ir neskaidrība.
– Vēl viena interesanta recepte ir tomāti savā sulā, bet šī sula netiek spiesta no tomātiem un tad pārlieta pāri. Litra burkā ieliek tomātus, klāt sāls, cukurs un nedaudz etiķis, arī pipari un baziliks. Burkas karsē un atsevišķi nepievieno neko klāt, un tomāti karsēšanās procesā paši izdala sulu, kas ir dzidra. Esam lieli tomātu audzētāji un mēģinām dažādas receptes no tiem, tai skaitā mērcītes, – atklāj Ingrīda.
11.04.2025.