Šis gads pelnīti ir saucams par sēņu gadu, kad ikviens, kas dodas mežā, ārā nāk ar lieliem groziem. Tā arī Aiviekstē dzīvojošā VALDA TRAČUMA ar ģimeni dodas sēņot, lai vēlāk meža veltes dažādos veidos gan pagatavotu svaigā veidā, gan uzglabātu ziemai.
– Katru reizi dodamies uz citu mežu, dažreiz aizbraucam pat uz dullo. Pirmajā tūrē salasījām daudz alksnenīšu, pēdējoreiz, kad baravikas lasījām, tas bija laukos, kur mani vecāki dzīvo. It kā zināju ierasto baraviku vietu, bet mazliet apmaldījos, un aizgājām uz citu pusi. Jau uztraucos, kā nu būs, bet, kā spērām pirmo soli mežā, tur tūlīt bija baravikas. Pat vīrs atzina, ka bijis prieks sēņot, jo baravika pie baravikas auga. Viņš gan brīnās, kā es tik ļoti varot priecāties par sēņošanu, zinot, kāds darbs vēl mājās tā visa dēļ gaida, – smej Valda.
Lai gan tas patiesi ir liels darbs, viņai rosīšanās virtuvē patīk. Mazās baravikas tiek iemarinētas, lielākās apcep eļļā ar sāli un sapilda burciņās, ko var uzglabāt ziemai. Tiek gatavotas arī baraviku karbonādes, mērces, dažādi sēņu salāti. Piemēram, izvāra sēnes (var izmantot dažādas), apcep pannā kopā ar sīpoliem, beigās pievieno tomātu mērci, uzsilda. Sapilda burciņās – ziemā salātus tāpat var piekost pie kartupeļiem, uzsildīt pie otrā ēdiena vai likt uz sviestmaizes.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 05.09.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
Foto no personiskā arhīva