INGA BERGMANE ir dzimusi kurzemniece, bet nu jau 12 gadu ar lepnumu sevi dēvē par madonieti. Barkavas pusē nodibināta ģimene – ar vīru Jāni Bergmani audzina 10 un 1,5 gadus vecos Evu un Mārtiņu, ikdienā strādā LPKS „Latraps" Madonas graudu pirmapstrādes kompleksā par klientu apkalpošanas speciālisti un laboranti. Rūpēm par ģimeni un darba gaitām pa vidu Inga vēl paspēj ne vien turēt iekoptu augļu, ogulāju dārzu, bet arī vienmēr tīri izravētu sakņu dārzu un siltumnīcu; no izaudzētajām veltēm gatavojot gardus ēdienus un krājumus ziemai.
Pēc pamatskolas un vidusskolas Inga izvēlējās savu nākotni saistīt ar lauksaimniecību – Latvijas Lauksaimniecības universitātē pabeigta Lauksaimniecības fakultāte, iegūstot agronomes profesiju. Pirms trim gadiem viņa pilnveidoja zināšanas Barkavas Profesionālās vidusskolas pieaugušo grupā lauku īpašumu apsaimniekotāja grupā.
– Mans darbs un hobijs ir cieši saistīts ar lauksaimniecību, tādēļ neizbēgami arī mājās ir augļu dārzs, ogulāji, sakņu dārzs, siltumnīca, ko visa ģimene kopā ar vīratēvu uzturam un lolojam, nemitīgi pilnveidojot un dažādojot stādījumus. Ar lauku darbiem un dzīvi esmu saskārusies kopš bērnības, kad vecāki ieaudzināja padarītā darba rezultātu gandarījumu: izravēts dārzs – skaistumam, pilns šķūnis malkas – siltumam, pilns pagrabs – pārticībai. Tie bija citi laiki, kad nebija iegādājams viss, ko vien iegribas – veikalā skaists, tīrs un jau sapakots. Manā bērnībā viss balstījās uz izaudzēto; tā ar mammas doto padomu dzīvoju arī savu dzīvi un uzturu ģimeni: „Ko sēsi, to vāksi un ēdīsi." Šo darīšanas prieku cenšos ieaudzināt arī savos bērnos, – atklāj Inga.
Viņa šobrīd ir bērna kopšanas atvaļinājumā, mammas rūpes arī aizņem dienas lielāko daļu. Lai gan cepešu gatavošanai laika tik daudz neatliek, Ingas ieskatā pašas gatavotas maltītes ģimenei ir ļoti svarīgas.
– Pagatavošanas stils, šķiet, vairāk balstās uz aktuālo sezonalitāti. Gatavojot izmantoju dārza veltes svaigā vai uzglabātā veidā. Visu izaudzēto svaigā veidā jau nekad nevar apēst, tādēļ saldēju: skābenes – zupām; avenes, mellenes, upenes, jāņogas, rabarberus – plātsmaizēm; dārzeņus: puķkāpostus, brokoļus, sviesta pupiņas, zaļumus. Konservēju gurķus, tomātus, sēnes, dažādus dārzeņu miksus; gatavoju arī ievārījumus, zupu sagataves, dažādus salātus. No āboliem un cidonijām top sulas, – teic čaklā saimniece.
Vīratēvs Uģis un vīrs Jānis ir kaislīgi mednieki, līdz ar to Ingai šo gadu laikā nācies apgūt jaunas prasmes – medījumu pagatavošanu. Tajā palīdzējušas interneta, sociālo tīklu sniegtās iespējas – recepšu esot tūkstošiem, atliek vien uzdrīkstēties un darīt.
Inga Bergmane secina: – Liels gandarījums ir sagatavotās, piemēram, burciņas uznest vakariņās, no darba atbraucot ziemā, kad jāsteidz izvārīt zupiņu: atliek vien piegriezt medījuma desu, pielikt kartupeli – un garda zupa galdā. Vai arī aiziet uz saldētavu pēc dārzeņiem un piesautēt klāt pie medījuma gaļas – tas atvieglo ikdienu. Kā arī, atrodoties visiem pie galda, ēdienreizē saproti, ka ēdam bioloģisku un pašu sarūpētu ēdienu. Un to esam panākuši mēs visi kopā ar darbu, centību un atbalstu cits citam. Ticu, ka arī bērni redz paveikto un to novērtē. Ne velti mazais dēliņš jau no pirmajiem vārdiem saka „ņamm", rādot ar pirkstiņu dārza virzienā. Tas liek sev domās uzsist pa plecu un teikt: „Tieši tā to gribēju un vēlos."
Pikantās maizītes
Maize (rupja vai balta – pēc izvēles);
200 g siera;
200 g desas;
sīpols;
1 ēdamkarote „Adžikas";
2 ēdamkarotes tomātu mērces;
2 ēdamkarotes majonēzes;
„Santa Maria" picas garšviela;
sviests.
Maizi apsmērē ar sviestu.
Sagatavo masu, ko likt uz maizes: sieru sarīvē uz rupjās rīves, desu un sīpolu sagriež mazos gabaliņos. To visu saber bļodā un pievieno garšvielas, tomātu mērci, majonēzi, „Adžiku", samaisa.
Masu klāj uz maizītēm un cep 200 grādos aptuveni 25 minūtes.
(Mūsu ģimenē šīs iecienītas kā pic-maizītes.)
Pildīti apaļie kabacīši
2 burkāni;
sīpols;
paprika;
1 paciņa izvārītu rīsu;
600 g maltās gaļas;
kabacis;
siers un zaļumi dekorēšanai;
čili garšviela pikantumam.
Apcep burkānus, sīpolus un papriku.
Izvāra rīsus, paralēli izsautē malto gaļu.
Kabaci sagriež ripiņās un iztīra vidiņus. Ja tie nav ļoti sēklaini, mīkstumu var sagriezt un apcept. Tīros kabaču gredzenus vāra karstā sālsūdenī, līdz kļūst mīksti.
Sajauc apceptos burkānus, papriku, sīpolus ar rīsiem un malto gaļu.
Uz cepešpannas liek kabaču gredzenus, tajos pilda sajaukto masu.
Cep 200 grādos 25 minūtes, pārkaisa ar sieru un zaļumiem un pacep vēl 5 minūtes.
Dārzeņu mikss želejā
Tomāti;
sīpoli;
gurķi;
puķkāposti;
želatīns;
melnie pipari;
lauru lapas.
Marinādei:
1 l ūdens;
2 ēdamkarotes sāls;
6 ēdamkarotes cukura (bez kaudzes);
9 ēdamkarotes 9% etiķa.
Tīrās puslitra burciņās sagriež tomātu šķēlītes, gurķu šķēlītes un sīpolu ripiņas, puķkāpostu mazos gabaliņos salauž. Izkārto burkā.
Katrā burciņā ieliek 10 melnos piparus un
1 lauru lapu, pieber mazliet arī maltos piparus.
Kad garšvielas un dārzeņi sapildīti, pa virsu uzber 1 ēdamkaroti želatīna (ar kaudzi).
Izvāra marinādi, to salej pa burciņām, uzliek vāciņus, bet neaizvāko – burciņas liek pasterizēties uz 15 minūtēm.
Pēc pasterizēšanas stingri aizvāko un apgāž uz vāciņa.
Atdzisušas burciņas ievieto ledusskapī uz nedēļu, lai saželē, pēc tam tur pagrabā vai vēsā vietā.
(Šis ir mūsu ģimenes burciņu našķis.)
Sīpolu gredzeni
180 ml gaišā alus;
sīpoli;
ola;
ap 50 g miltu;
1 tējkarote kūpinātas paprikas pulvera;
pustējkarote sāls;
pustējkarote cepamā pulvera;
rīvmaize apviļāšanai;
eļļa cepšanai.
Sagatavo sīpolus – sagriež ripās un atdala riņķīšus (ņem tikai lielos).
Bļodā sajauc sāli, miltus, paprikas pulveri – sausajā maisījumā apviļā sīpolu riņķīšus un noliek malā.
Sausajai masai pievieno olu, alu un cepamo pulveri, sakuļ.
Pa vienam riņķītim liek iegūtajā masā, pēc tam apviļā rīvmaizē, liek sakarsētā eļļā cepties no abām pusēm, līdz paliek brūngani.
Gatavos riņķīšus izņem un liek uz salvetes, servē galdā.
(Šis ir vīra un meitas iecienītākais gardums.)
25.09.2020.