Kalsnaviete INTA IVKINA atzīst, ka virtuve viņai ir vieta, kur izpausties un eksperimentēt. Tas ir arī acīmredzams pēc dažādajiem desertiem, kas raibi kā gaiļa aste sarindoti uz galda, gaidot mārtiņbērnus no laikraksta „Stars".
Teju vai jābrīnās, pa kuru laiku „Aldēnu" saimniece to visu paspējusi sarūpēt. Lai gan šobrīd viņa strādā nepilnu darba slodzi par sociālo aprūpētāju Kalsnavā, lielāko dienas daļu Inta velta meitai Ievai, kas ārstu kļūdas dēļ pārcietusi bērnu cerebrālo trieku, tāpēc atrodas ratiņkrēslā – viņai ir runas un kustību traucējumi.
– Visa interese par gatavošanu aizsākās ar to, ka esmu piesieta pie mājas, jo Ievu vienu atstāt nevar. Sākumā virtuvē darbojāmies tikai divatā ar meitu, bet tagad viņai ir citas intereses, jo ir apgūts dators – pie tā viņa strādā ar zodu un degunu, ne kā visi citi – ar pirkstiem. Risinājumi ir jārod jebkurā dzīves situācijā – mājās nesēžam un neraudam, – enerģiski nosaka Inta Ivkina. Tomēr ikdienas rūpes par meitu un saimniecību papildina arī netaisnības izjūta no valsts puses: – Uz valsti esmu nedaudz dusmīga, jo bērna ar invaliditāti kopšanu neskaita manā darba stāžā. Neoficiālā atbilde ir, ka vajadzējis ņemt aukli un iet darbā. Tāpēc ir tā skumīgi un saprotu, ka esmu savas zemes, bet ne valsts patriote. Tagad strādāju par sociālo aprūpētāju, tā ka līdzīga darbošanās sanāk gan mājās, gan darbavietā. Priecājos, ka vismaz kāds darbiņš ir.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 12.11.2011.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto