Vestienas pagasta pārvaldes kultūras darba organizatores IEVAS REINES lipīgais dzīvesprieks un prasme likt ikvienam atnācējam justies kā gaidītam viesim, kā atklājas, visticamāk, aizgūta, savulaik strādājot par viesmīli. Nu jau viņa saimnieko savas ģimenes saimniecībā, ar gardiem ēdieniem iepriecinot gan mājiniekus, gan ciemiņus.
Profesiju Ieva ieguva Rīgas Lauksaimniecības skolā kā lauku māju saimniece; mācību priekšmetu vidū bija arī ēdienu gatavošana, no kā daudz kas aizgūts. Darba gaitas viņa arī sākusi kā konditora palīdze. – Tā sanāca, ka darbu tobrīd bija ļoti grūti dabūt, tāpēc tētis caur pazīšanos iekārtoja nelielā konditorejā. Tur nostrādāju pusgadu, tad krodziņā sāku strādāt par trauku mazgātāju, līdz pakāpos par viesmīli. Dienās, kad nebija pavāra, bija jāpiestrādā arī par to. Nevienā darbavietā neesmu vilkusi garus gabalus, bet par viesmīli laikam nostrādāju visilgāk. Šis process patika, jo nekad nebūs divu vienādu cilvēku – ar katru ir interesanti, un tas laiks man patika, – atklāj Ieva Reine. Komunikācijas spējas palīdz arī tagadējā darbā, kura piedāvājums savulaik nācis samērā negaidīti. Bet nu, jau gadu strādājot pilnu slodzi, viņa ir iejutusies.
Ievas ģimene dzīvo pie Kāla ezera, un viņiem ir sava saimniecība, kurā savulaik Ieva iesākusi vadīt „Iekod dabā" degustācijas zāļu tējām un ievārījumiem. Savukārt pārējā saimniekošana pārsvarā ir pašu vajadzībām – audzē cūciņas, tur govis, ir iekopts dārziņš. Ieva pastāsta: – Paši, protams, ne jau visus produktus izaudzējam un pagatavojam, ir arī kaut kas jāpērk veikalā, piemēram, maize, sāls, cukurs. Bet dārzeņus, augļus, gaļu, piena produktus uzturā cenšamies lietot no savas saimniecības. Saprotams, ka ēst gatavošanā ļoti daudz noteic produkts, tā kvalitāte. Piemēram, krējums – cik negodīgi sāk rīkoties daži ražotāji, uztaisot tādu pašu paciņu kā krējumam, bet tas ir krēms. Vienreiz iegrābos – otrreiz neņemšu. Tāpēc ļoti jāskatās, ko veikalā pērk. Otrs risinājums – jātaisa, jāaudzē pašiem, vien tas prasa ļoti daudz laika.
Rīts Ievai iesākas ar piena slaukšanu; no piena gatavo sviestu, biezpienu, sieru, saldo krējumu. – No saldā krējuma mēdzu pagatavot mājas saldējumu, kas ir ļoti laikietilpīgs process, kā arī jābūt labai saldētavai, lai, krējumam sasalstot, sanāktu īstā konsistence. Lai gan neesmu liela profesionāle, arī sieru sienu. Es daru šādi: sausu, vismaz dienu nostāvējušos biezpienu lieku uzkarsētā pienā, apmaisu. Kad atdalās sūkalas, tās sietā vai marlē notecina 5-10 minūtes. Katlā izkausē eļļu un margarīnu, liek biezpienu. Pievieno sāli, ķimenes un sakultu olu. Maisa, kamēr masa kļūst plastiska. Izveido siera rituli un liek atdzist. Esmu mēģinājusi gatavot arī kausēto sieru, tomēr mājās gatavotajam ir neliela biezpiena piegarša, salīdzinot ar veikalā nopērkamo, – viņa secina.
Labus knifiņus siera siešanā atklājušas gudrākas meistares, piemēram, piens, kurā liek vārīties biezpienu, nedrīkstot būt pārāk trekns, jo tad siers būs ļoti mīksts. Savukārt, ja biezpiens būs par treknu, siers sanāks smērējams. Ieva Reine ir novērojusi: – Katrā receptē ir minēts citādāk, tāpēc jāmēģina, jāskatās, jāeksperimentē, kas labāk patīk un sanāk. Tagad jau māte google visur palīdz. Ja nepieciešama recepte, sameklēju internetā.
Jautāta, kādus ēdienus ikdienā iecienījusi celt galdā mājiniekiem, viņa atbild: – Viss kas ir taisīts, bet katrs etaps ar laiku pāriet, jo apnīk un gribas ko jaunu. Vienmēr jau, protams, pieturos pie labajām, paliekošajām vērtībām. Mājās dzīvojam trijatā, jo divi vecākie bērni mācās, bet tāpat ja ne pieciem, tad trim cilvēkiem kaut kas ēst jāpagatavo. Ikdienas skrējienā, protams, izvēlos ko pavisam vienkāršu. Piemēram, ierastās karbonādes, lai sanāktu uz mēles kūstošas, gatavoju šādi: sāli, piparus samaisu ar miltiem, tajos apviļāju karbonādi; tad gaļu apviļāju olā, kurā sakults arī mazliet majonēzes. Ar nepacietību gaidu pirmās skābenes, jo varēs vārīt skābeņu zupu. Visgaršīgākās, protams, ir pļavas skābenes, bet tās ir nelielas, tāpēc masai var pievienot arī kādu dārza skābeni. Zupu vāru bez gaļas, un sanāk pat ļoti garšīgi. Varbūt neliels noslēpums ir tajā, ka visiem otrajiem ēdieniem mēdzu pievienot mazliet cukura, jo tas ļauj izcelties pārējām garšām.
Ja gribas kādu gardumu, Ieva Reine izcep picas. Lai darbdienas beigās nebūtu jāķēpājas ar mīklu, viņa to pagatavo jau iepriekš un pa gabaliem sasaldē; tad atlaidina un cep. Ieva atklāj arī dažas receptes kārajam zobam no veikalā nopērkamās saldētās kārtainās mīklas: – No mīklas plāksnēm sagriež standziņas, pārziež sakultu olu ar sāli un uzkaisa ķimenes. Tāpat var taisīt saldās mēlītes – pārziež ar olu un uzkaisa cukuru; pildītos groziņus – izgriež divus aplīšus, vienu atstāj ar caurumiņu vidū; aplīšus salīmē ar sakultu olu; kad cep, mīkla uzpūšas un izveidojas groziņš, kurā liek pildījumu. Atgriezumus no mīklas arī var apziest ar olu un vienkārši izcept.
Saprotams, ikvienam patīk labi paēst, un, ja pārāk garšīgi gatavo, tad tiek apēsts daudz, taču viss labums jau kaut kur nosēžas, joko Ieva, tomēr liekais jau tiek noskriets darbos. Ieva Reine arī lasa zāļu tējas; tagad esot jānoķer moments māllēpju salasīšanai. – Ziemā uzlejam lielo māla krūku, kā smejamies, ar nezālēm un pa dienu cenšamies izdzert. Par veselību jādomā, bez tās nekur. Kas pie mums aug, tas mūsu platuma grādu iedzīvotājiem arī ir vislabākais.
Uz jautājumu par ārpusdarba interesēm un hobijiem Ievas Reines atbilde ir patiesi daudzpusīga. Kādreiz viņa izmācījusies pat modeļu kursos. – Sapratu, ka fotokamera mani nemīl, tomēr šo pieredzi nenožēloju, jo tā iedeva sievišķības izjūtu – pēc būtības jau esmu, tā sacīt, pacanka, un tipiskās sieviešu lietas (piemēram, iepirkšanās) man nepatīk. Kā jau netipiskā sieviete, ar vīru kopā makšķerēju. Ziemā retāk, vairāk patīk vasaras cope, jo tad arī labāk ķeras. Lomu pārsvarā sacepu, bet ir arī iecienīta žāvētas līdakas recepte: līdaku atver pa muguru, izņem lielo asaku; ierīvē ar sāli, pipariem, var salikt arī puravus, ķiplokus, dilles; pārsmērē pāri majonēzi un žāvē.
Pastaigas pa mežu un sēņu, ogu lasīšana Ievai ir sava veida meditācija, savukārt vakaros kopā ar vīru mēdz noskatīties pa kādai filmai. Ja vien atliek brīvāks brīdis, Ieva Reine tomēr pievēršas arī pavisam sievišķīgam hobijam – rokdarbiem; kā nekā savulaik, skolu beidzot, diplomdarbā uztaisījusi pat sarežģīto Lielvārdes tautastērpu.
Pildītas plānās pankūkas
Ar gaļu:
Maltā gaļa, sīpoli, paprika, olas, ķiploki, sāls, pipari, cukurs.
Sacep malto gaļu, pievieno ķiploku, sāli, piparus un mazu šķipsniņu cukura. Sagriež un klāt sacep sīpolus. Kad viss mīksts un gatavs, pievieno gabaliņos sagrieztu vārītu olu. Vislabāk, ja pildījumam ļauj pāris stundu nostāvēties, lai garšas savelkas. Visu pilda plānajā pankūkā, aizloka.
Ar sēnēm:
Šampinjoni (vai baravikas), sāls, pipari, sīpoli, siers.
Šampinjonus sagriež plānās šķēlītēs, apcep ar sāli un pipariem, bet nepārcep, lai nepaliktu sīksti – cepot ik pa laikam jāpagaršo. Šampinjonu vietā var izmantot baravikas. Ja tās saldētas, pēc atkausēšanas jānospiež liekais šķidrums. Sēnēm pievieno daudz sīpolu un sacep, atstājot viegli kraukšķīgus. Saliek pankūkā, pārrīvē sieru, aizloka. Atstāj mazliet nostāvēties un apcep.
Kraukšķīgās kotletes
Maltā gaļa, sāls, pipari, muskatrieksts, var arī ķimenes, mazliet cukura, ķiploks, sīpols, rīvmaize, kartupeļi, olas, majonēze, sinepes.
Blenderī samaļ baltmaizes doniņas, pieber maltajai gaļai. Blenderī sakuļ arī olu, majonēzi (ja pievienos krējumu, sanāks sulīgākas, ne tik kraukšķīgas) un kartupeļus (var sarīvēt) – jo vairāk pieliks, jo kraukšķīgāk sanāks, bet, protams, nepārcensties, lai kotlete paliek kā kotlete. Pievieno garšvielas, ķiploku, smalki sakapātus sīpolus, masu cītīgi sajauc un „izklapē", lai izsistu lieko gaisu. Arī taisot kotletītes, kārtīgi izpliķē. Cep brūnas.
Ābolu plātsmaize
Ola, cukurs, šķipsniņa sāls, glāze krējuma, milti, tējkarote sodas, āboli, kanēlis, cukurs.
No sastāvdaļām pagatavo kēksa mīklu, klāj pannā plānā, plānā kārtiņā, jo cepot mīkla krietni piepūtīsies. Pa virsu kārto ābolu šķēlītes, uzkaisa cukuru, kanēli.
Biezpienmaize
Mīklai: vienādās proporcijās sviests, milti, cukurs.
Biezpiena masai: biezpiens, olas (daudzums atkarībā no vēlamās konsistences), 1 ēdamkarote kartupeļu miltu, 1 ēdamkarote kviešu miltu, soda, citrons vai citronskābe.
Sviestu, miltus un cukuru ar nazi sakapā irdenās drupačās. Mīklu klāj pannā uz cepampapīra. Cep, līdz kļūst zeltaini brūns. Atstāj mazliet padzist, tikmēr biezpienam pievieno olas, pēc garšas – sāli, cukuru, citronskābi vai citrona sulu, var pierīvēt arī mazliet citrona miziņas. Visu sablenderē viendabīgā masā, pievieno kartupeļu miltus un parastos miltus, mazliet sodas. Samaisa. Masu klāj uz pamatnes, cep mērenā temperatūrā, līdz apbrūnē.