Pēc dažādām valdīšanām mūsu Latvijā, pēc dažādiem likteņa līkločiem privāti Vija Poriete kopš 1994. gada atkal dzīvo savā dzimtajā mājā – Ērgļu pagasta „Lejassīmaņos".
Kaut palikusi viena (vīrs – aizsaulē, bērni – izauguši), tuvākie radi viņu apciemo regulāri. – Man ir pieci bērni, deviņi mazbērni, tā ka ir, ko gaidīt ciemos, – saka dzīvesgudrā kundze.
Virtuves lietās Viju Porieti izdevās pamanīt Jumurdas pagasta „Kalna Antēnos", kur viņa bija uzaicināta par saimnieci pasākuma "Saimniekojam savā mežā" dalībniekiem.
– Kādreiz esmu gājusi arī godos kā palīgs īstajai saimniecei, – stāsta Vija Poriete. – Pati par saimnieci ne kāzās, ne bērēs neesmu bijusi. Bērnībā labi ēst gatavoja mans tēvs, savukārt māte šais lietās mācīja mūs, bērnus. Arī savus bērnus un mazbērnus esmu ieskolojusi ēst gatavošanā, pat mazdēli to lietu pieprot.
„Kalna Antēnos" Vijas kundze visus pabaroja ar pasakainu biezputru, siļķi kažokā (avīzē) un ceptiem kāļiem.
– Biezputra ir lauku cilvēku ēdiens, – nosaka Vija Poriete. – Bet tā labi smeķē arī pilsētniekiem. Biezputrai vajadzīgs žāvēts speķis, sīpoli, ķiploki, žāvētas gaļas liesumiņš, grūbas, kartupeļi un – galvenais – pupiņas. Pupas un grūbas vakarā iemērc, no rīta visu liek aukstā ūdenī vārīties. Kad ūdens sāk virt, pierīvē burkānus, ieliek kartupeļus. Lai putrai būtu tumīgums (ja katlā ir grūbas, kartupeļi nejūk), vienu daļu sagriezto kartupeļu vāra atsevišķā katliņā, līdz tie izjūk. Sāli biezputrai liek pašās beigās, citādi pupas nebūs mīkstas. Vislabākās ir puķu pupas, jo tās ir vismiltainākās.
Svētdienās Vijas kundze dažkārt gatavo Kārļa Sebra iecienīto recepti: – Novāru pupiņas, sacepu uz pannas sīpolus, ņemu žāvētas ribiņas. Lieku vienu kārtu pupiņu, vienu – saceptus sīpolus, tad – žāvēto gaļiņu (ribiņas vai citu, kas pa rokai). Pēc tam lieku vēl vienu kārtu pupiņu, sīpolus un pa virsu – tomātu mērci. Visu iešauju cepeškrāsnī, un pusdienlaikā, kad atbrauc mazbērni vai dēls, sacepums pazūd momentā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 20.10.2007.
Autore: INESE ELSIŅA
LAIMDOTAS IVANOVAS foto