Kādās jubilejas svinībās vakara nagla bija izcili saldskābena, gaisīga un maiga medus kūka; kā izrādās, šī meistarstiķa autore bijusi barkaviete LINDA MĀLNIECE. Ikdienā jauniete strādā kafejnīcā „Šlāgeris", jo ir izmācījusies par ēdināšanas pakalpojumu speciālisti, taču brīvā brīdī viņai patīk eksperimentēt ar konditorejas izstrādājumiem.
Skolas gadus aizvadījusi Murmastienē un Barkavā, Linda izlēmusi mācīties Smiltenes tehnikumā ēdināšanas pakalpojumu jomā. – Daļēji tā bija apzināta doma. Sākumā gan apsvēru bārmeņa vai viesmīļa virzienu, bet praktisko mācību laikā iepatikās ēdiena gatavošana, kūku cepšana – tā arī aizgāja. Mamma gan teic, ka es jau maziņa esmu miltos spēlējusies, cepusi kūkas smilšu kastē, kā arī virtuvē bijusi liels palīgs. Arī viņa ir izmācījusies par konditori, tas mums ir gluži vai kā ģimenes arods, jo arī māsa šobrīd mācās turpat, kur mācījos es. Jau agrāk esam jokojušas, ka taisīsim savu kafejnīcu un visas kopā strādāsim (smejas). Laiks jau rādīs, varbūt kādreiz šis sapnis arī īstenosies, – teic Linda Mālniece.
Trešā kursa laikā, kad bija jāiziet prakse, viņa uzsākusi strādāt „Šlāgerī" un tā arī šeit palikusi. – Vienu brīdi gan pastrādāju arī kafejnīcā „Melnais bullis". Tomēr „Šlāgerī" vairāk patīk strādāt bārā, nezinu, vai virtuvē visu mūžu varētu nostrādāt, pie plīts nostāvēt. Tā kā šajā darbavietā man pamainās – vai strādāju virtuvē, bārā vai beķerejā, – neiestājas rutīna.
Katru dienu izbraukāt no mājām uz darbu un atpakaļ arī uzliek zināmu rutīnu, tomēr Linda spriež – neesot tik traki. Bet jautāta, vai pēc garas darbdienas maz gribas ko mājās virtuvē gatavot, viņa atzīst: – Ja tai dienā esmu strādājusi virtuvē, protams, negribas. Labi, ka draugam Rūdim ļoti garšo kartupeļi, tad ir gana vienkārši viņu pabarot (smejas). Arī pašai garšo makaroni ar malto gaļu un saldo krējumu. Viss kas jau tiek izmēģināts, bet gana vienkāršs. Esam visēdāji, neesam ne gardēži, ne arī izvēlīgi produktu ziņā.
Toties, kad ir brīvs brīdis un iedvesma cept kūkas, tortes, šai procesā gan Linda labprāt izpaužas un liek lietā radošumu. – Visvairāk tajā visā man patīk dekorēšana un tas, ka var improvizēt. Mani noteikti var saukt par saldummīli. Kā vien ir brīvdienas, tā braucu pie mammas Meirānos, un tad cepam bulciņas, kūkas, tortes. Patīk eksperimentēt un visu ko jaunu nomēģināt. Piemēram, pagājušās nedēļas nogalē izmēģinājām trīskāršo šokolādes kūku – ar balto, piena un tumšo šokolādi. Tāpat jau gana ierastajai siera kūkai citu garšu eksperimentējot piedevu, pievienojot svaigā siera masai kakao. Receptes pārsvarā noskatu žurnālos „Mājas Virtuve" un „Četras Sezonas". Ir jau pa reizei šis tas tomēr jāpamaina, jo ir gan ekstra garšvielas, gan sastāvdaļu daudzumi nešķiet īsti pareizi. Bet pirmo reizi uztaisi un tad jau zini, ko vajag mazliet pa savam pamainīt. No tradicionālajām tortēm cepu biskvīta un medus kūkas, ar pārējām eksperimentēju. Medus kūkai pamatā ir mammas recepte, to viņa paņēma no žurnāla, bet šo to mazliet arī pamainīju. Tie, kas nomēģinājuši gan manu, gan mammas medus kūku, tomēr atpazīst šīs nianses. Katrai cepējai tomēr ir savs rokraksts.
Linda piekrīt, ka konditorejas izstrādājumiem ir cita vērtība, ja zini, kādas sastāvdaļas tajos izmantotas. Jauniete izmanto olas, ko devušas vecmammas vistiņas, tāpat viņa iecienījusi „Straupes" piena produktus.
– Mēdzu kūkas cept arī paziņām un draugiem jubilejās, svētkos. Vienu reizi iekrita tā, ka pat piecas kūkas savējiem bija jāsacep. Tā bija gara nakts. Bet ar mammu atrotījām piedurknes, un viss sanāca labi. Reizēm, ja ir piespiedu kārtā kas jāgatavo, ēdienā kaut kas būs vai nu par maz, vai par daudz, vai vispār nesanāks. Ir jau gan nozīme tam, vai ēdiens gatavots ar mīlestību. Pārsvarā jau tomēr kūku cepšanā ielieku labas domas, jo es tajā procesā ieeju, un laiks vienkārši palido, – viņa secina.
Brīvajos brīžos Linda dejo tautiskās dejas Barkavas deju kolektīvā un spēlē volejbolu. – Dejoju jau no 2 gadu vecuma, bija neliela pauzīte, bet atsāku atkal. Dejotāju pietiek, un mums ir tieši pretēji ierastajam – puišu nepietrūkst, vairāk pat teiktu, ka meiteņu.
Ķirbja un kūpināta tējas siera krēmzupa
300 g kūpināta tējas siera, vidēji liels ķirbis, 4 burkāni, 2 sīpoli, 5 kartupeļi, 2 ķiploka daiviņas, garšaugi (timiāns, rozmarīns), sāls, pipari, 1/3 muskatrieksta, iepakojums kausētā siera, sviests, kressalātu lapiņas dekorēšanai.
Ķirbi nomizo un sagriež kubiņos, pārber ar timiāna zariņiem, sarīvētu ķiploku un nedaudz sāls, pipariem, apmaisa. Cep cepeškrāsnī 180 grādos apmēram 10 minūtes. Notīrītus un sarīvētus burkānus kopā ar sagrieztiem sīpoliem apcep sviestā. Katlā, kur vārās apmēram 2 litri ūdens, liek saceptos burkānus un sīpolus, pievieno kubiciņos sagrieztus kartupeļus.
Kad kartupeļi pusmīksti, pievieno ceptos ķirbjus, muskatriekstu, rozmarīnu, sāli un piparus (pēc garšas, bet nedrīkst aizmirst, ka beigās tiks pielikts tējas siers un kausētais siers, kas arī dos sāļumu). Kad dārzeņi ir gatavi, visu blenderē. Sablenderēto masu liek atpakaļ katliņā, pievieno kūpināto tējas sieru un kausēto sieru, krēmzupu uzvāra. Ķirbju krēmzupu pasniedz (pēc izvēles) ar grauzdiņiem vai ceptām bekona šķēlītēm, dekorē ar kressalātu lapiņām.
Cannelloni ar laša pildījumu
12 cannelloni, 150 g spinātu, 250 g auksti kūpināta laša, 80 g rīvēta cietā siera (iesaku „Džiugas" sieru), 1 ola, ¼ tējkarotes saberztu melno piparu.
Mērcei: 4 ēdamkarotes miltu, 600 ml piena, sāls, baltie pipari.
Cepšanai: 120 g rīvēta cietā siera.
Sāk ar pildījumu: smalki sagriež spinātus, samaisa ar smalki sagrieztu lasi, sieru, vārītu olu, pipariem. Gatavo mērci: miltus iemaisa nelielā piena daudzumā. Atlikušo pienu uzvāra un, visu laiku maisot, iebiezina ar miltu maisījumu. Pievieno, sāli, piparus un ļauj mērcei uzvārīties.
Cannelloni vāra, līdz tie mīksti, sālsūdenī (gatavošanas ilgums norādīts uz iepakojuma). Cannelloni pilda ar sagatavoto masu, saliek uz cepampannas, apslaka ar nelielu daudzumu mērcītes (lai cannelloni nesakalst) un liek cepties cepeškrāsnī 200 grādos apmēram uz 10 minūtēm. 2-3 minūtes pirms izņemšanas no cepeškrāsns tiem uzkaisa sarīvēto sieru. Šādi gatavotus cannelloni var pasniegt kopā ar iecienītākajiem salātiem.
Medus kūka
Mīklai: 180 g sviesta, 3 ēdamkarotes medus (lieku pat vairāk par trim ēdamkarotēm), glāze cukura (apmēram 200 g), 1 tējkarote sodas, 3 olas, aptuveni 6 glāzes miltu.
Krēmam: 2 l skābā krējuma, 500 g cukura (atkarībā, cik saldu vēlas).
Gatavo mīklu – uz uguns katlā izkausē sviestu ar cukuru un medu. Kad masa kļuvusi viendabīga, pievieno sodu, turpina karsēt apmēram minūti, pāris minūtes atdzesē, pievieno sakultas olas, kārtīgi samaisa, tad pamazām pieber miltus, visu laiku maisot. Beigās mīklai nevajadzētu lipt pie rokām, bet nevajag būt arī pārāk biezai. No mīklas izrullē vairākas plānas plāksnes (pēc izvēles – apaļas vai taisnstūrveida), cep 180°C temperatūrā, kamēr gatavs.
Gatavo krēmu – skābo krējumu sakuļ ar cukuru. Krēmu bagātīgi klāj starp izceptajām un atdzesētajām mīklas plāksnēm. Lepējot kūku kopā, to vislabāk darīt ar izjaucamās formas palīdzību, lai pa malām netecētu ārā krēms un kūka sanāktu skaista. Kūku liek ledusskapī uz pāris stundām; vislabāk uz nakti, lai kārtīgi savelkas. Kad gatavo kūku izņem no ledusskapja, kūkas augšdaļu un malas pārkaisa ar mīklas plākšņu drupačām (atgriezumiem, kas palikuši pāri, plāksnes nolīdzinot). Dekorē pēc izvēles – ar šokolādi, augļiem un tamlīdzīgi.
10.02.2017.