Lauterietes Mirdzas Valdbergas ikdiena paiet, nododoties vaļaspriekiem, bet starp tiem atrodas brītiņš arī gardu maltīšu un ziemas krājumu pagatavošanai.
Stāsta Mirdza Valdberga: – Jau no agras bērnības man ir patikusi lauku daba, īpaši ziedi. Kad iegādājāmies māju, kurā pašlaik dzīvojam, man bija iespēja iekopt savu dārziņu, un tad es dabūju pirmos dāliju gumus, ko vedu no Vestienas. Laika gaitā aizraušanās ar ziediem ir tikai palielinājusies. Aptuveni pirms sešiem gadiem aktīvāk pievērsos tulpju audzēšanai. Ik pa laikam tirgū nopērku kādu liliju vai citu stādu. Šobrīd dārzā zied ap simt dažādu šķirņu ziedu. Tā kā vienubrīd bija ļoti daudz dāliju un nebija vairs visas kur likt, sāku tās dāvināt draugiem un radiem.
Bet vislielākais vaļasprieks jau kopš bērnības man ir dziedāšana. Tēvam labi padevās valodas, un, tā kā viņš bija pārdzīvojis abus pasaules karus un pirmajā bija saņemts gūstā, apguva tur vācu valodu. Atgriezies mājās, mums mācīja dziesmas vācu valodā. Esmu dziedājusi arī skolas laikā un daru to joprojām.
Labprāt nodarbojos arī ar rokdarbiem, īpaši adīšanu. Visvairāk adu zeķes, ko dāvinu bērniem un mazbērniem.
Mirdza ir arī laba saimniece, viņa labprāt gatavo krājumus ziemai.
– Ziema kā gadalaiks man ļoti nepatīk, jo nevaru nodoties savām sirdslietām. Savukārt rudenī es varu sagatavot visu, ko vasarā esam izaudzējuši.
Vairāk par ikdienas ēstgatavošanu man patīk konservēt. Pirmās iemaņas apguvu no mammas. Bet, kad mācījos Ērgļu vidusskolā, bija jāizvēlas novirziens, un es izvēlējos kulināriju. Noslēdzot praksi, ieguvu pavāra palīga arodu. Kļūt par pavāru es nevēlējos, tāpēc studēju ekonomiku. Kaut gan daudzi saka, ka esmu izvēlējusies nepareizo profesiju, man bijis jākļūst par dārznieci.
Tagad ir pieejama dažāda informācija un receptes. Kāpēc gan nepamēģināt kaut ko jaunu un interesantu? Ar jaunajām receptēm mainos arī ar draudzenēm un radiem. Īpaši daudz, manuprāt, ir recepšu, kurās aprakstīta dažādu ziemas salātu pagatavošana. Tās man ļoti patīk.
Šogad ir bijis ļoti bagāts augļu un dārzeņu gads. Tagad vēl ir kabaču laiks. Manā ģimenē ir iecienītas kabaču laiviņas, ko cepu krāsnī. Kādu laiku gan tās neesmu gatavojusi, jo šobrīd nav parastās krāsns. Es uzskatu, ka ēdiens jāgatavo uz dzīvas uguns, tad tas iegūst pavisam citu garšu un aromātu. Laiviņas pagatavot ir ļoti viegli un tās var ēst pie citiem ēdieniem.
No kabačiem var gatavot arī citus ēdienus gan ziemai, gan tūlītējai lietošanai. Ģimenē esam iecienījuši arī viltoto ananasu kompotu. Galvenā sastāvdaļa ir kabacis vai ķirbis, ko sagriež plānās šķēlītēs. Pievieno sagrieztas cidonijas un visu liek burkās pa kārtām. Uzvāra cukura sīrupu un aplej. Burkas izkarsē un nes uz pagrabu. Lai kompots būtu garšīgs, jāseko līdzi sastāvdaļu daudzumam. Nedrīkst par daudz pievienot cidoniju, tad mainās garša.
Kad pirmo reizi biju pagatavojusi šo kompotu, radiniece bija nesaprašanā, kur padomju laikos esmu varējusi nopirkt ananasus.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 03.10.2009.
Autore: AGRITA NUSBAUMA
AGRA VECKALNIŅA foto