MĀRTIŅA RIEKSTA ģimene ir ļoti saimnieciska, jo ēst gatavošanas prasme piemīt gandrīz katram – tētim, tantei, vecmammai, sieviņai. Nu jau arī Mārtiņa un Lindas atvases, četrus un divarpus gadus vecie puikas, sāk izrādīt interesi par kūku un piparkūku cepšanu.
Tā savulaik aizsākās arī Mārtiņa aizraušanās ar ēst gatavošanu, kad viņš kopā ar vecmammu cepis piparkūkas, kā rezultātā izmācījies Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā un strādājis par pavāru gan „Efejā", gan tagad – „Smeceres krogā". Nu vairs pīrāgus un cepumus Mārtiņš necep, jo tas vislabāk padodas sievai Lindai, savukārt vīra uzdevums ir sarūpēt vakariņas. Izrādās, arī pēc darbdienas, kas pavadīta pie plīts, Mārtiņam nav iebilžu pret ēdiena gatavošanu mājās, savu reizi – arī eksperimentēšanu.
– Darbā bieži sanāk gatavot bebra gaļas kotletes, ir pat cilvēki, kas brauc speciāli uz krodziņu to dēļ. Dažādus ēdienus gatavoju no stirnas, brieža, cūkas gaļas. Gaļas ēdieni arī ir mani iecienītākie. Receptes parasti izdomājam kopīgiem spēkiem ar pārējiem pavāriem, reizēm vienkārši uzlabojam, pamainām jau zināmās. Pavisam no jauna izdomātas receptes ir riskanti iekļaut ēdienkartē, jo klienti tomēr pārsvarā pasūta jau iecienītus ēdienus.
Man nav kā kurpniekam, kam pašam kurpes noplīsušas, jo mājās katru vakaru taisu vakariņas, nav tā, ka apnīk vai negribas. Mums ir arī tradīcija ar puikām katru sestdienu taisīt karstmaizes, bet, ja manis nav mājās, Linda cep pankūkas. Abi ar Lindu uz maiņām šo to pamācām arī dēliem. Viņas „lauciņš" – tortes, kūkas, saldie ēdieni un tamlīdzīgi – gan ir atbilstošāks, jo man sanāk lielāka darbošanās ar nazi. Vienreiz mazākais tomēr bija pa kluso dabūjis nazi un sagraizījis visu, kas uz galda, beigās arī pirkstā iešņāpis. Ar radiem klājam galdus uz svētkiem, smejamies, ka varētu pat ģimenes biznesu taisīt, – Mārtiņš Rieksts pastāstīja. Jaunas receptes viņu mājā speciāli izdomātas netiek, drīzāk Mārtiņam iešaujas prātā, kādus produktus un kādas garšvielas gribētu salikt kopā, un recepte top procesa laikā – mēģinot, nogaršojot. Viņš turpināja: – Bieži arī ar opi spriežam, ko interesantu šoreiz pamēģināt. Katrs pasviežam pa kādam ieteikumam, un galarezultāts vienmēr iznāk labs. Līdaku marinādē gan diezgan ilgi mēģinājām pagatavot, kamēr sanāca tas, ko vēlējāmies. Pēdējā laikā ar sievu esam iecienījuši pāršķirstīt „Ievas" receptes, bet domāju, ka ne reizi neesam pagatavojuši ēdienu vārds vārdā kā receptē. Pieliekam tomēr kaut ko „no sevis" – vai nu pamainām garšvielas, vai kādu sastāvdaļu nomainām ar citu. Šobrīd vairāk esmu eksperimentējis ar rolādēm, piemēram, kakla karbonādē ielieku daudz pētersīļu, rīvētus burkānus, ķiplokus, piparus, nedaudz medus un majonēzes. To visu satin un no ārpuses apviļā zaļumos un rīvētā ķiplokā. Visu sasien un cep krāsnī. Pirmajā reizē izcepu divas rolādes, un pēc tam garšojām, vai labāka ir siltā vai aukstā veidā. Jāteic, ka abi varianti bija labi. Nesen pagatavoju ribiņas sojas mērces marinādē, kam klāt piespiesta apelsīna un citrona sula.
Lai gan pašam zivis īpaši neiet pie sirds, Mārtiņa hobijs ir makšķerēšana. Ziemā viņš bieži brauc uz Kaķīša ezeru, izaudzē arī pa kādai forelei „Smeceres kroga" zivju audzētavā. Ceptā forele tiek likta gandrīz katrā svētku galdā, savukārt Linda Rieksta var ieteikt kūku iepriekš negaidītiem ciemiņiem: – Es ļoti esmu iecienījusi Omes kūku, jo to var ātri un vienkārši pagatavot. Kefīru, divas olas, miltus un margarīnu sakuļ, cep 200 grādos aptuveni 30 minūtes. Pa virsu uzziež krējumu, var uzbērt nedaudz kanēļa. Tas ir labāk, nekā veikalā pirkt cepumus, ja mājās gaidāmi ciemiņi. Kūku receptes šur tur palasu, pielaboju pa savam un tik cepu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 23.01.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto