SKAIDRĪTI TROKŠU visi mīļi dēvē par savu pavārīti un slavē viņas prasmi pagatavot gardus ēdienus. Ikdienā strādājot par Degumnieku pamatskolas pavāri, lielākais izaicinājums ir atrast zelta vidusceļu, lai bērniem ēdiens gan garšotu, gan būtu veselīgs. Skaidrītei ir gana ilga pieredze, jo jau 1969. gadā viņa sākusi strādāt Lubānas ēdnīcā. Lai gan apgūtā profesija iegūta Apē, kā lopkopības brigadierei un pārraudzei, tā īstā sirdslieta izrādījusies pavārmāksla.
– Izvēlētā profesija, kā izrādījās, tomēr nebija manējā. Bija jau arī tur labi, bet tie tomēr citi laiki, ne tā kā tagad – ej tik un strādā. Mani paaicināja uz Lubānas ēdnīcu, kur sākumā mazgāju traukus. Tā tur paliku, un pamazām mani sāka virzīt uz pavāriem, aizsūtīja arī izmācīties uz Kuldīgu. Tā visus šos gadus par pavāri arī esmu nostrādājusi, ar laiku viss te pamainījās, tiku darbā Degumnieku skolā, uzcēla arī jaunu ēdnīcu, – atceras Skaidrīte.
Tagad viņa var strādāt skaistā, ērtā un gaišā skolas virtuvē, iegādāti arī jauni šķīvji, bļodiņas, ar laiku plānots nomainīt galdus. Skaidrīte Trokša piekrīt, ka tādos apstākļos ir patīkami strādāt. Viņas rīts iesākas agri, jo jau ap pulksten 6 jāsagaida piena mašīna; arī bērniņu, kas jāpabaro, ir daudz – 51 skolēns un
32 bērnudārza bērni.
– Bērniem gaume ēdienu izvēlē ir dažāda, piemēram, vienam negaršo zivis, cits neēd atsevišķus dārzeņus, ne ļoti patīk kompoti un tamlīdzīgi. Tāpēc mūsu darbs ir censties atrast vidusceļu, lai bērns būtu paēdis un – pats galvenais – veselīgi. Tas, ko ēd mājās vai pēc skolas nopērk veikalā, jau ir cits jautājums, – secina pavārīte.
Tā kā skolā viss bērniem jāgatavo pēc noteiktas ēdienkartes, neko daudz skolas virtuvē nevar eksperimentēt. Tāpēc galdā tiek celtas iecienītās zupas, otrie ēdieni, salāti, un to gatavošanā tiek izmantoti mūsu pašu zemnieku un ražotāju produkti.
Agrāk viņa arī pati turējusi govi, vistiņas, taču vajadzējis pārvākties uz dzīvokli, kur vairs nav tādu iespēju. Tomēr dārziņā šis tas pašu ēšanai tiek izaudzēts.
Lai gan mājās Skaidrīte Trokša saimnieko viena, ik pa reizei patīk pamēģināt kādu jaunu recepti, mazliet paeksperimentēt: – Kā Kuldīgā iesāku, laikam visvairāk patīk gatavot tieši gaļas ēdienus, izmēģināt dažādas to receptes. Konditoreja gan man ne visai patīk, lai gan pēdējā laikā biežāk izcepu kādu plātsmaizi. Iespējams, tas tāpēc, ka arī pašai saldumi tik ļoti negaršo.
Jautāta, vai ēst gatavošanu, kā daudzas saimnieces, sākusi apgūt jau bērnībā no mammas, Skaidrīte Trokša teic: – Bērnībā jau labi, ja varēja kaut ko dabūt, pagatavot. Mūsu mājās bija kantoris, mums bija atvēlēta maza būdiņa. Kad mamma izvārīja piena putru, ļoti brīnījāmies, ka priekšnieks arī tādu ēd, jo viņiem jau nekā netrūka.
Tā kā ikdiena paskrien darbos (Skaidrīte uz maiņām skolā strādā arī par sardzi), daudz brīvā laika neatliek. Tomēr, kad vien rocība un laiks atļauj, Skaidrīte Trokša dodas uz teātra izrādēm, koncertiem un pasākumiem.
– Man ir ticis tas grūtais uzdevums organizēt braucēju grupu. Braucam gan uz Rīgas, gan Valmieras, gan Rēzeknes un Daugavpils teātriem. Līdzbraucējos ir gan vietējie iedzīvotāji, gan no Lubānas, Barkavas. Mākslai līdzi ir jāseko un kaut kur taču jāaizbrauc – tad dzīve interesantāka un arī pats ko gūsti, bagātini iespaidus. Protams, jārēķinās ar finansēm, bet, ja vien varam, tad braucam, – pastāsta Skaidrīte.
Lai gan lielpilsētas vilina ar savām kultūras dzīves iespējām, tur dzīvot Skaidrīte Trokša nebūtu ar mieru. Arī laukos ir visas iespējas, piemēram, nesen Skaidrīte iemācījusies strādāt ar datoru. Viņa dzīvo netālu no Lubānas, teju vai turpat blakus tek Aiviekste, ir meža ieloks – atliek tikai iziet pa durvīm ārā – un esi dabā, kur tik patīkami relaksēties.
Aknu veltnīši
500 g cūku aknu, 100 g trekna žāvēta speķa, 40 g kviešu miltu, 50 g tauku, 100 g skāba krējuma.
Aknām novelk plēves, tad tās sagriež šķēlēs. Viegli izklapē un ieberž ar sāli un pipariem. Uz vienas aknu šķēlītes liek šķēlīti speķa un satin veltnīti, aptinot ar diegu. Panē miltos un cep karstos taukos. Kad veltnīši apcepušies, liek dziļā traukā, pārlej ar taukiem, kas palikuši pannā, un sautē uz lēnas uguns aizvākotā traukā 15-20 minūtes, kamēr aknas gatavas. Taukvielas, ja nav biezas, tumē ar kviešu miltiem, pievieno skābo krējumu. Veltnīšiem noņem diegus.
„Meža veltnis"
500 g liellopu gaļas, 400 g cūkas speķa.
Pildījumam: 100 g marinētu sēņu, 100 g sīpolu.
Marinādei: 50 g etiķa, sīpoli.
Liellopu gaļu sagriež šķēlēs, izklapē un marinē etiķa, sīpolu, ūdens, piparu, sāls marinādē. Sagriež speķa šķēlītes un arī izklapē, liek virsū uz marinētās liellopu gaļas. Uzliek pildījumu – sagrieztas marinētās sēnes un apceptus sīpolus. Veltnīti satin un nosien ar diegu. Cep, pēc tam pasautē, kamēr gaļa mīksta. Pirms pasniegšanas noņem diegus.
Rudens kotletes
Cūkgaļa, saldais krējums, sviests apcepšanai, garšvielas.
Pildījumam: žāvētas sēnes, šķiņķis, sīpoli, sviests apcepšanai.
Cūkgaļu samaļ ar garšvielām un pievieno saldo krējumu. Žāvētās sēnes novāra, sakapā un apcep pannā kopā ar sīki sagrieztiem sīpoliem un šķiņķi. Izveido kotletes ar pildījumu un cep sviestā, kamēr brūnas. Var pasniegt ar krējuma mērci, kam pievienots žāvēto sēņu novārījums.
Viesību salāti
Vista, burkāni, ķirbji, konservēti zirnīši, majonēze, krējums, garšvielas.
Vistu, burkānus un ķirbjus izvāra, sagriež kubiņos. Pievieno zirnīšus, sāli, krējumu un majonēzi, sajauc. Ja vēlas, ķirbju vietā var izmantot svaigus gurķus.
Zivju salāti
Novārīta līdaka (vai kāda cita zivs), zaļie zirnīši, marinēti gurķi, majonēze vai krējums, mārrutki, garšvielas.
Zivi un gurķus griež smalkos gabaliņos. Majonēzi vai krējumu sajauc ar mārrutkiem, pievieno zivi, gurķus un zirnīšus, sajauc.
Kuldīgas sniegs
Ievārījums, olu baltumi.
Ievārījumu puto, pievienojot olu baltumus. Ja ogas par saldu, var pievienot mazliet citronskābes. Pasniedz ar pienu, var pielikt svaigus rīvētus ābolus.