Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ēd pastu jeb makaronus vismaz reizi nedēļā, liecina veiktā aptauja. Lai gan makaroni nemainīgi ir iedzīvotāju iecienīts pārtikas produkts, saistībā ar to joprojām pastāv izplatītākie stereotipi.
Zema uzturvērtība
Tie ir maldi. Makaroniem īstenībā ir augsta uzturvērtība. Tie satur šķiedrvielas, vitamīnus, minerālvielas, cieti un augu valsts olbaltumvielas. Īpaši vērtīga ir pilngraudu pasta.
Rada lieko svaru
Arī tā nav taisnība. Pasta satur saliktos ogļhidrātus, kas sastāv no glikozes. Šie ogļhidrāti tiek izmantoti tūlītējai enerģijas ieguvei un nepārvēršas taukos. Tā nav fruktoze, ko satur vienkāršie cukuri un kas pārvēršas taukos, sevišķi, ja tos patērē vakarā. Protams, kā jau ar jebkuru pārtikas produktu, arī ar makaroniem var uzņemt lieko enerģiju, kas nepārstrādājas, ja tie lietoti pārmērīgā daudzumā (vai pārlieku lielā porcijā).
Pasta ir neveselīga
Piemēram, pilngraudu pastas šķiedrvielas un minerālvielas samazina organismā toksīnu daudzumu. Tieši toksīni ir galvenais organisma pārskābinātājs, tādēļ rodas daudzas ar uzturu saistītas saslimšanas, piemēram, II tipa cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības, hormonālās izmaiņas, audzēji, imunitātes traucējumi u. c. kaites.
Tie taču ir baltie milti!
Miltu izstrādājumi ir kaitīgi tad, ja tos lieto kopā ar balto cukuru, taukiem un gaļas produktiem, jo tā cilvēks uzņem divas reizes vairāk kaloriju. Starp citu, lietojot miltus kopā ar gaļu, tiek apgrūtināta gaļas sagremošana un rodas palielināts toksīnu daudzums organismā.
Atšķir mīkstos no cietajiem
Cieto kviešu jeb durum milti tiek izgatavoti no speciālas kviešu šķirnes Triticum durum, kas ir īpaši cieta un satur daudz augu valsts proteīnu. Tas nozīmē, ka produkts tiek sašķelts lēni, atbrīvojot glikozes molekulas, kas savukārt pieprasa pastāvīgu hormona insulīna klātbūtni, kas nepieciešams glikozes pārvēršanai enerģijā. Savukārt insulīna klātbūtne asinīs nosaka sātu. Smadzenēs sāta sajūta rodas no insulīna, nevis cukura klātbūtnes asinīs.
Mīksto kviešu pastā cietība ir zemāka, līdz ar to ātrāk ceļas cukura un insulīna līmenis asinīs un straujāk arī samazinās. Tādējādi sāta sajūta izbeidzas ātrāk, signalizējot bada centriem, ka jāuzņem jauna pārtikas deva.
Linda Tellgrena, bloga „Lindas Virtuve" autore, piedāvā trīs gardas pastas receptes dažādām gaumēm.
Fusilli meksikāņu gaumē ar maltu liellopa gaļu
(4 personām) 300 g fusilli pastas (priekšroku dodu „Dobeles dzirnavnieka" izstrādājumiem), eļļa cepšanai, sīpols, 2 ķiploka daiviņas, dzeltenā paprika, sarkanā paprika, ēdamkarote Meksikas ēdienu garš-vielu maisījuma (var pagatavot arī pats, vienādās daļās sajaucot maltas kumīna sēkliņas, saldās paprikas pulveri, maltu raudeni (oregano), šķipsnu čili pulvera un šķipsnu ķiploku pulvera), 550 g maltas liellopa gaļas, šķipsna sāls, ēdamkarote brūnā cukura, 400 ml konservētu tomātu, 140 g rīvēta siera.
Uzkarsētā eļļā pannā vai katlā apcep sīpola gabaliņus, līdz tie kļūst caurspīdīgi. Pievieno sarīvētu vai ķiploku spiedē izspiestu ķiploku un cep vēl pāris minūtes. Tad pievieno paprikas sloksnītes un cep 3 minūtes. Pannas saturam pievieno gaļu un garšvielu maisījumu, sāli un cukuru. Ik pa laikam apmaisot, cep 5 minūtes. Gaļai pievieno tomātus, samaisa un uzliek pannai (katlam) vāku, lai sautējas 7-10 minūtes. Pannas saturam pārkaisa rīvēto sieru, izslēdz uguni un uzliek vāku. Pēc 5 minūtēm atkal visu samaisa. Kamēr kūst siers, lielā katlā uzvāra ūdeni ar pievienotu šķipsnu sāls. Ber ūdenī pastu un vāra 7 minūtes, līdz pasta ir al dente. Nolej ūdeni. Samaisa fusilli ar gaļas mērci. Pasniedz karstu, pārbērtu ar koriandra lapiņām.
Tā būs sātīga un sildoša maltīte nedaudz eksotisku garšu mīļotājiem. Pievieno dārzeņus pēc savas patikas un variē ar garšvielām pēc gaumes. Ne tik pikants variants derēs arī mazajiem gardēžiem.
Penne ar zaļumiem un fetu
(4 personām) 350 g penne pastas, 300 g sarkano plūmju tomātu, 250 g dzelteno plūmju tomātu, sauja rukolas lapiņu, 140 g fetas siera.
Spinātu pesto gatavošanai: 60 g spinātu lapiņu, 50 g ciedru (pīniju) riekstu, 70 ml pirmā spieduma olīv-eļļas, 1 ķiploka daiviņa, 20 g rīvēta cietā siera.
Lielā katlā uzvāra ūdeni ar pievienotu šķipsnu sāls. Ber ūdenī pastu un vāra aptuveni 7 minūtes. Nolej ūdeni. Pagatavo pesto, sa-blenderējot visas sastāvdaļas. Karstai pastai pievieno pesto un samaisa. Pievieno šķēlītēs sagrieztus tomātus, rukolu un atkal samaisa. Liek šķīvjos un pārber ar sadrupinātu fetas sieru.
Žāvētas vistas salāti ar fusilli sinepju mērcē
(4 personām) 250 g fusilli pastas, 450 g žāvētas vistas gaļas, 180 g
redīsu, 2 āboli, maza buntīte lociņu.
Mērcei: 3 ēdamkarotes majonēzes, 3 ēdamkarotes pilngraudu sinepju, 1 tējkarote medus, 1 ēdamkarote ūdens.
Lielā katlā uzvāra ūdeni ar pievienotu šķipsniņu sāls. Ber ūdenī pastu un vāra aptuveni 7 minūtes. Nolej ūdeni un pastu atdzesē.
Bļodiņā pagatavo salātu mērci, sajaucot visas tās sastāvdaļas. Lielā bļodā sajauc kopā pastu, gabaliņos sagrieztu žāvēto vistas gaļu, plānās šķēlītēs sagrieztus redīsus, ābolus un sasmalcinātus lociņus. Lej pāri mērci un samaisa. Gardie salāti ir piemēroti arī svētku galdam. Vienkārši pagatavojami un uzglabājot „neatsulojas".