Iecienītas netradicionālas receptes

Skaidrīte Mickeviča ir Sibīrijas bērns — augusi svešumā, arī Skaidrītes pirmie trīs bērni dzimuši tur. Vietējie pret ģimeni izturējušies ar cieņu, taču dzīvot nācies teju uz bada robežas. Bērni auguši, ēdot nātres un balandas. Tikai iedzīvojoties, dzīve kļuvusi daudzmaz vieglāka. Sibīriešiem latviešu ģimene iemācījusi cept maizi, jo līdz tam vietējie mācējuši cept tikai karašas, kā arī pratuši pārliecināt, ka malkas krājumi ziemai gādājami jau laikus, lai ikreiz, salā kurinot krāsni, nav jādodas pēc malkas uz mežu. Latviešiem, savukārt, interesanta šķitusi īstā krievu boršča vārīšana: katlā iemet veselu bieti, kāpostgalvu, kartupeļus un liek krāsnī.

— Jaunie cilvēki nav pieraduši ēst to, kas mums bija ikdienišķs ēdiens agrāk. Savukārt mēs, vecie, neprotam pierast pie jauniem ēdieniem. Nesen saviesīgā pasākumā nevarēju nobrīnīties, kā tiek gatavoti skābie kāposti — ja tie tiktu gatavoti pēc vecām receptēm, tos ēstu daudz labāk nekā tagad. Kāpostu garša jāregulē — ieliec katlā kāpostus, noteikti pievieno ķimenes, burkānus, gabaliņos sagrieztu cūkgaļu, kas pirms tam apcepta ar sīpoliem. Kad kāposti sūt, garšo, vai nav par skābu. Ja par skābu, tad pievieno kādu karoti cukura. Atšķirība ir arī krāsā — no apceptās gaļas kāposti kļūst brūngani. Protams, cilvēki ēd skābos kāpostus un domā, ka tādiem tiem jābūt. Laiks ir mainījies, un arī ieradumi mainījušies, — spriež Skaidrīte Mickeviča.

— No vīramātes esam iemantojuši garšu izjūtas. Mājās es nevaru ātri pagatavot ēst, jo zinu, ka neviens šim ēdienam nedursies klāt. Bērni pateiks: „Mamm, tas ir galīgi garām…” Noteikti ēdienam jāpievieno visas nepieciešamās garšvielas, jo iemācīts pret ēdienu izturēties ar cieņu un respektu — ja gatavo, tad tā, lai tas ir ar garšu. Aizejot ciemos, bieži vien ēdieni šķiet pliekani, bez garšas, tāpēc vīrs smejas, ka labāk ņemt līdzi maizītes un ēst tās. Pirmais, kas tiek nogaršots, ir ķirbji — ja ķirbji pagatavoti perfekti, tad skaidrs, ka saimniece šo lietu pieprot, — stāsta Inese Mickeviča, Skaidrītes kundzes vedekla.

Vedeklai visvairāk pie sirds ejot vīramātes gatavotais īpašais cepetis un miltu buberts.

Inese neslēpj: — Cepetis rudzu miltu mīklā ir kas fantastisks, jo tas sanāk kā divi ēdieni vienā — cepetis un maize, kas piesūkusies ar gaļas garšu.

Skaidrītes kundze, lūgta atklāt cepeša noslēpumu, skaidro: — Kad kāva cūku, izraudzījās šķiņķi vai pusšķiņķi, to kārtīgi iesālīja ar sāli un pipariem, ļāva, lai pa nakti iestāvas un iemarinējas. Nākamajā rītā gaļu ietina rudzu miltu mīklā, tajā pašā, no kuras cepa maizi, lika cepešpannā ar augstām malām un stundas divas cepa krāsnī kopā ar maizi, grozot, lai visas četras puses apcepas brūnas. Apceptam cepetim uzlēja buljonu vai ūdeni, lai maize nesakalst, bet vēlāk, jau gatavam, maizes garoziņu ņēma nost un cepeti sagrieza. Vislabāk jau visiem garšoja nevis cepetis, bet gan brūnā maizes garoziņa.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.08.2012.

Autore: RITA TURKINA