LĪGA DAUKSTE virtuvē sākusi rosīties jaunības gados, pārmantojot kulinārās zināšanas no mammas un vecmammas, kuras savulaik bijušas saimnieces dažādos godos, un gatavojušas gan ikdienas ēdienus, gan svētku gardumus.
Laika gaitā Līga apguvusi pavāra un konditora prasmes, un jau trīsdesmit gadus rūpējas, lai skolēniem Liezēres pamatskolā vienmēr būtu garšīgas maltītes. Virtuve nav tikai viņas darbs – tā ir vieta, kur eksperimentēt un dalīties garšās, kas saglabājušās no bērnības un iegūtas jaunu ideju ceļā.
Ienākot Līgas virtuvē, gaisā jūtama tikko ceptu pīrādziņu smarža. Tējkannā vārās ūdens un uz galda šķīvjos izvietoti biezpiena un gaileņu pīrādziņi. Lieki piebilst, ka tie ir pasakaini garšīgi.
– No mammas un vecmammas iemācījos siet mājas sieru un cept maizīti, sālīt un marinēt gurķus, īsāk sakot – visas lauku receptes. Ar gatavošanu virtuvē ir tā – darbā jāgatavo tas, kas nu kuru dienu ēdienkartē paredzēts, bet ikdienā es vados pēc noskaņojuma. Citreiz pagatavoju kaut ko no gaļas, citreiz sagribas izmēģināt tortes, tad arī kādu recepti, kas aizgūta no žurnāliem, interneta vai kolēģēm. Vienu brīdi mums topā bija maize – savā starpā mainījāmies ar receptēm, izmēģinājām cita citas ieteikto. Arī šorīt saceptie pīrādziņi ir maiņu rezultātā iegūta recepte. Tie tapuši no mīklas, kuras recepte der jebkādiem ātri uzcepamiem našķiem. Es smejos, ka šī mīkla ir universāla, jo no tās var pagatavot gan saldos, gan sāļos pīrādziņus, gan bulciņas un smalkmaizītes, arī „standziņas". Dažas dienas mīklu var uzglabāt ledusskapī, ja nevajag lietot uzreiz. Ir receptes, kas kādu iemeslu dēļ neiepatīkas ne man, ne kolēģēm, tad arī noliekam tās malā. Man patīk izmēģināt arī ko neparastu, jo dažreiz sastāvdaļu kombinācijas šķiet tik savādas un liekas, ka kopā tās varētu nesaderēt. Daudz kas atkarīgs arī tieši no šīm sastāvdaļām – ja mani neuzrunā konkrētais salikums, recepti nemēģinu, – stāsta Līga Daukste.
Kad pajautāju, vai prātā nav palikusi kāda interesanta recepte, Līga, mirklīti padomājusi, atbild – nesen sastapusies ar karamelizētiem sīpoliem, bet vieni paši bez nekā tie ne sevišķi patikuši – cieti, sīksti. „Saliekot galvas kopā" ar kolēģēm, izdomājušas iejaukt sīpolus krējumā, lai tie kādu laiku uzbriest. Bet ko tad tālāk? Beigu beigās nolēmušas pagatavot salātus. Pievienojot sīpoliem saceptu vistas fileju, marinētu gurķi, sīpolu un marinētas sēnes, salāti izdevās pat ļoti labi.
Svētku reizēs, kad kopā sanāk tuvinieki, no Līgas ļoti tiek gaidīti speķa pīrādziņi, tortīte, bet kapusvētku laikā tradicionāli galdā tiek celta zupa un pašcepta maizīte.
Lai gan kopš skolas gadiem pagājis jau krietns laiciņš, joprojām atceros, kā man garšoja ēdnīcā gatavotās pusdienas un kā pavārīšu sejās iezagās smaids, ja tika palūgta papildporcija. Sarunas laikā aizrunājamies par to, cik dažādi ir bērni un viņu gaumes. Līga atzīst, ka skolēnu garšu izvēles katru gadu mainās – nomainoties audzēkņiem, parādās arī citi ēdienu favorīti. Ir gan cimperlīgāki ēdāji, gan tādi skolēni, kuri konkrētus ēdienus alerģiju dēļ nepanes.
– Mācību gada garumā, kad četrreiz dienā jāgatavo ēst, stāvēšana pie katliem nogurdina, un mājās dažu reizi nemaz negribas pašai sev vairs neko taisīt. Izeju labāk ārā savā tīrumiņā pastrādāt. Kad mājās ir dēls, viņš parūpējas par ēst gatavošanu. Kā jau vīrieša cilvēkam, viņam vairāk patīk gatavot gaļas ēdienus. Šobrīd dēls kūpina vistiņas, grib visu ko izmēģināt. Ēdienu ziņā mūsu gaumes neatšķiras, bet pikantuma gan. Man patīk pievienot vairāk čili asumiņam, bet dēls vairāk grib sāli. To vienmēr var piebērt pēc patikas, ja pietrūkst, bet galvenais, lai nav par daudz. Kādreiz pievienoju ēdieniem klasisko „Vegetu", bet pārsvarā visur lieku pētersīļus, dilles, seleriju kātu, lauru lapu un čili, ko pati audzēju podiņā. Veikalos nemaz garšvielas nepērku, šad tad kāds tās atved no ceļojumiem. Vēl dēlam patīk vārīt „ātro" pelmeņu zupu ar dārzeņiem, makaronus ar dažādām piedevām, taču tas nav mans ēdiens. Man garšo griķi, kartupeļi, – teic Līga.
Pēc garas darba dienas, kad pie plīts stāvēt ilgi negribas, cepeškrāsnī tiek ielikti kartupeļi ar vistiņu. Ja no iepriekšējās dienas pāri palikuši vārīti kartupeļi, atliek tikai tos sagriezt gabaliņos, pievienot olu, sieru, desu vai gaļu, un īsā laika sprīdī vakariņas gatavas. Atpūtu no ikdienas un arī virtuves darbiem Līga gūst mežā vai dārzā – tās ir divas miera ostas.
– Man ļoti patīk sēņot, pēc tam ievāktos meža labumus likt burciņās – salātos vai marinēt. Arī „burciņu receptes" aizgūstu no dažādiem resursiem, izmēģinot ko neparastāku. Ja kāda sastāvdaļa „neiet pie sirds", to droši var aizstāt ar ko tīkamu, pamainīt proporcijas, tādējādi uzlabojot pēc savas gaumes. Pateicoties radiem, kuri atveda man gurķus, kas tomēr šovasar izauga, pagrabā saliku 44 puslitra burciņas. Gurķīšus gan marinēju, gan lieku „Latgales salātos" un citās receptēs, kur vien tos var izmantot. Konkrētu recepšu man nav, jo viss, ko savā virtuvē gatavoju, top pēc proporcijām „uz aci". Ne visas receptes, kas atrodamas internetā, prasa lielus finansiālos ieguldījumus, pērkot glaunas sastāvdaļas. Bieži vien šķiet, ka ēdienu būs grūti pagatavot, bet patiesībā tas aizņem maz laika, – atzīst Līga.
22.08.2025.