Varakļāniete ANNA VEĻIČKO KLUŠA ikdienā darbojas daudziem labi zināmajā un iemīļotajā kafejnīcā „Rudaste”, gatavojot dažādus gardumus, ar ko priecēt apmeklētāju sirdis un garšas kārpiņas. Viss, ko viņa dara, vispirms sakņojas māju sajūtā — īpašajā siltumā, ko var radīt tikai tāds cilvēks, kurš gatavo ar sirdi.
– Kūkas es sāku cept, kad dzima mani bērni. Viņiem vajadzēja rīkot svētkus, un tajā laikā arī naudiņas nebija tik daudz, tāpēc sāku cept kūkas pati, cenšoties izdomāt, kādas kūkas patiktu bērniem un kuras savas idejas realizēt. Ar cepšanu nodarbojos jau no pusaudzes gadiem, kad mamma ļāva man darboties. Gribējās arī iepriecināt māsas un brāļus, nāku no lielas ģimenes. Vecākajai meitai drīz paliks deviņpadsmit gadi, un tik ilgi arī esmu pazīstama ar kūku gatavošanu. Tagad, atskatoties uz pašām pirmajām, tās šķiet smieklīgas, bet nu jau visas receptes ir galvā, un atliek tikai cept. Ļoti baidos eksperimentēt. Man ir zināmas piecas receptes, no kurām arī izvēlos, kādu kūku cept. Ja neesmu vispirms pati pamēģinājusi „jauno", baidos gatavot, jo gala iznākums var atšķirties no tā, kā kūku savā iztēlē ir iedomājies tas, kurš to lūdz. Mani bērni bieži prasa, lai kūkas izcepu viņiem uz svētkiem, un nes cienāt draugus. Visi atzīst, ka manas kūkas nav tik saldas. Arī manas māsas un brāļi ir iecienījuši manus saldos gardumus.
„Rudastē" Anna strādā kopā ar pārinieci, un abas sadalījušas pienākumus. Anna gatavo pamatēdienus un saldos, veido banketus, un arī tas viņai ļoti patīk. Lielu pamatu virtuves pasaulē Annai ielikusi mamma, jo viņa ne tikai ļāva meitai pašai rosīties virtuvē, bet arī neliedza eksperimentēt un piedalīties visos procesos. Anna bieži vien bija mammas lielais atbalsts un palīgs. Tā kā viņa strādāja virtuvē, bieži gatavoja gaļas ēdienus, bet meitai uzticēja gatavot saldos.
– Mana vecmamma – tēta mamma – bija saimniece. Klāja galdus, gatavoja pati arī saldos riekstiņus, deva man formiņas un pat atstāja tās mantojumā. Daudz ko deva un joprojām dod mamma, viņa salasījusi veselu kaudzi recepšu. Mamma savulaik arī strādāja par saimnieci pie priestera un gatavoja visādus nacionālos poļu ēdienus. Arī tās receptes joprojām ir saglabājušās – krājums ir ļoti plašs.
Esmu mēģinājusi gatavot dažnedažādus ēdienus, savā virtuvē man patīk eksperimentēt, un gatavošanā iesaistu arī meitas. Ja redzu, ka konkrētais ēdiens mani uzrunā un varētu pamēģināt to pagatavot, tā arī daru. Ar interesantajiem ēdieniem bieži vien ir tā, ka nemaz nevar saprast, kur ņemt neparastās sastāvdaļas un cik beigu beigās tas izmaksās, – spriež Anna.
Jautāta, kādi ēdieni ir iecienītākie viņas ģimenē – saldie vai sāļie, saimniece saka tā – pati nav saldummīle, bet bērniem un vīram patīk pabaudīt kādu saldumiņu pie tējas, kafijas vai limonādes glāzes. Anna vērtē, ka viņas saime mīl paēst labu pamatēdienu, bet nekad neatsakās no saldā. Annas brāļi un māsas zina – kad viņa brauks ciemos, līdzi noteikti būs kūka. Nemaz nav jādomā, kur to pirkt vai pasūtīt.
– Ziemassvētkos mūsu tradīcija ir cept piparkūkas, un es savām meitām cenšos dot mīlestību pret virtuvi, cik vien varu. Ļauju viņām eksperimentēt, saku, lai tik atsūta, kādas sastāvdaļas jānopērk, un dodu vaļu meitenēm rosīties. Lieldienās cepam bulciņas un pīrādziņus, krāsojam olas. Meitas labprāt iesaistās, viņām tas ir ļoti patīk. Cenšamies veidot kopīgas tradīcijas, un, ja patīk, tad arī izdodas. Ja braucam kādos svētkos ciemos pie manas mammas, viņa mūs vienmēr sagaida ar kāpostu tīteņiem. To pagatavošanā jāiegulda daudz laika, tāpēc ikdienā mums tos taisīt nesanāk, bet, ja ciemiņi brauc pie manis, galdā būs cepeškrāsnī gatavoti vistas šķiņķīši ar sieru, kas ir mūsu bērnības garša. No kūkām gan nevienu konkrētu nevaru izcelt, jo katru reizi uz svētkiem pagatavoju ko citu.
Meitas daudz recepšu atrod internetā. Vecākā meita dzīvo Rīgā, bet, kad brauc ciemos, vienmēr pagatavo pasta carbonara, un tas ir viņas kroņa numurs. Es neprotu atkārtot, meitai sanāk ļoti garšīgi. Otrs viņas meistarstiķis ir braunijs. Savukārt otra meita gatavo pīrādziņus, mēģina arī suši, – stāsta Anna.
Tā kā darbs dienu no dienas rit virtuvē, vaicāju, vai negadās brīži, kad mājas pavards sāk apnikt? Anna atzīst, ka bieži vien tuvinieki atbrauc ieturēt maltīti „Rudastē", lai mājās no katliem un pannām var atpūsties. Bet kopumā Annai rosīšanās ap ēst gatavošanu ļoti patīk, viņa to dara ar mīlestību, un arī savu darbu mīl. Pēc izglītības Anna ir mūzikas skolotāja, bet viesus uzņemt viņai dikti patīk. Vienmēr tiek domāts par to, kā ciemiņus sagaidīt, vai pietiks cienasta. Lai gan dažkārt idejas mēdz aptrūkties, virtuve nekad neapnīk. Anna prot sadalīt laiku, atvēlot to gan darbam, gan ģimenei, gan pati sev.
Pīrādziņi
12 g sausā rauga
2 ēdamk. cukura
1 tējk. sāls
500 ml piena istabas temperatūrā
650-700 g miltu
2-3 ēdamk. eļļas
Raugu, cukuru, sāli un pienu sajauc kopā, tad iemaisa miltus. Pievieno eļļu. Jo vairāk mīklu mīcīs, jo labāk tā rūgs. Pēc tam mīklu apsedz un novieto siltā vietā uz vienu līdz divām stundām, un tad var cept pīrādziņus.
05.12.2025.