Lubāniete DACE KOČĀNE brīvākā brīdī labprāt uzmeklē jaunas receptes un iedvesmojas eksperimentiem virtuvē. Tā arī svētku reizē viņas ģimene un radi noteikti tiks palutināti ar kādu saimnieces meistardarbu.
Piemēram, uz Ziemassvētkiem viņa tradicionāli gatavo saldo no ogām, ko sāk vākt, kolīdz ienākas pirmās meža zemenītes. – Slēgtā traukā ielej ruma pudeli, klāt pievieno visas iespējamās ogas. Attiecīgi liek 1 : 1 cukuru, tikpat, cik ogu. Katru dienu viegli jāapmaisa. Kad rums ir sasūcies, odziņas pasniedz ar putukrējumu, – recepti, kuru šogad pagatavot diez vai izdosies paspēt, bet kā gardu ideju nākamajam gadam ieteic Dace. Saprotams, ka radošā rosīšanās virtuvē biežāk sanāk brīvos brīžos – Dacei tā ir nedēļas nogale un vasara. Savukārt ikdienā priekšroka tiek dota ēdieniem, kurus var ātri un vienkārši pagatavot. Tāpēc arī tuvojošos svētkus Dace labprāt gaida, jo tad var izpausties. Viņa secina: – Tas ir gandarījums, kad redzi, ka garšo. Man problēmas vairāk sagādā nevis stāvēšana pie plīts pirms katriem svētkiem, bet trauku mazgāšana. Labi, ka tur talkā nāk vīrs.
Fantāzijas lidojuma laikā tapusi gan Purva salātu, gan cepto burkānu recepte, atminas Dace: – Pirms kādiem septiņiem gadiem ar plašo vīra radu pulku dalījāmies atmiņās, kā kādreiz Lubānā dzērvenes lasīja. Nolēmām, ka šo tradīciju vajag atjaunot. Tad nu kopš tā laika ap septembra vidu sabrauc visi radi – un dodamies ogās. Tai brīdī mājās bija sēnes, vajadzēja viesus pacienāt ar kaut ko sātīgu, tā radās Purva salāti. Tāpat arī ar burkāniem – tie bija nomizoti, stāvi pie plīts un domā – kas no tā varētu sanākt? Un sanācis ir labi. Izdevies eksperiments ir arī tomātu ievārījums, kam ideju aizguvu kādā žurnālā. Tas labi garšo pie gaļas ēdieniem vai mērcēm. Ja vasarā nav slinkums, savāru viršu sīrupu vai tomātus ar cukuru – un tā ir garša, ko citur neatrast. Vispār jau man patīk uzmeklēt jaunas receptes, bet esmu par slinku, lai tās soli pa solim gatavotu. Es labprātāk izlasu visas receptes par tēmu un tad salieku kopā, kas no tā visa ar konkrēto produktu varētu garšot vislabāk. Līdz šim pat šķiet, ka nav sanācis nošaut greizi, kaut kā jau izdodas tās garšas saskanīgi savienot.
Tomēr Dace Kočāne ir iecienījusi ne tikai nestandarta receptes, bet saglabā līdzsvaru, pieturoties arī pie latviskajām tradīcijām. Viņa pastāsta: – Tā tomēr ir manas paaudzes bērnības garša, tāpēc, lai tālāk nodotu lauku tradīcijas, iegādājamies cūku un gaļu paši sadalām, sagatavojam, žāvējam arī speķi. Vīra svainis arī ir labs pavārs, ņemas ar zivīm, ir uztaisījis žāvētavu. Mēs sagatavojam gaļiņai marinādi, un svainis izlīdz ar žāvēšanu. Turklāt pati arī cepu maizi, tā gan ir tā saucamā sliņķu maize, ko pagatavo no ierauga, sajauc mīklu, notur un cep krāsnī. Klāt pievieno sēkliņas, pašai ļoti patīk pievienot arī dzērvenes vai rozīnes.
Jautāta, kur apguvusi ēst gatavošanas prasmes, Dace Kočāne atzīstas, ka par to ir vesels stāsts: – Mana vecmamma bija saimniece, kas klāja galdus godos. Bet jau lielā vecumā gatavoja tikai mājās – un ļoti labi gatavoja. Man bija kādi 10 gadi; spilgti atmiņā palicis, ka mani no rīta pasauca un teica: „Es drīz miršu, mamma jums ēst netaisīs, tagad stāvi un mācies." Tā viņa sāka nodot man receptes un ielikt tos pamatus. Tā tas aizgāja. Par laimi, nelāgais pareģojums vēl ilgi nepiepildījās, bet ēst gatavot tādā veidā vismaz iemācījos.
Arī Daces un vīra Aivara bērni ir gana saimnieciski: – Dēli Oskars un Kristaps, kad bija maziņi, arī interesējās, bet darbā man tolaik bija liela slodze. Tad vajadzēja ātri, ātri, un nebija laika mācīt, kad dēli jautāja – „mammu, es arī gribu". Vairāk diemžēl nepaprasīja. Tā kā meitai ir paliela gadu starpība ar dēliem, otrreiz es šo kļūdu nepieļāvu. Zanda jau kopš gada vecuma sāka man palīdzēt virtuvē, un šobrīd viņai jau labi tas padodas. Dēliem gan diemžēl nesanāca realizēt šo vēlmi, bet viņi vismaz var baudīt, ir mūsu degustatoru komanda. Viņi dzīvo tepat uz vietas, tāpēc ir arī, kam gatavot.
Dace Kočāne uzaugusi Praulienas pagastā, tomēr arī Lubānā ir viņas ģimenes saknes. Skolas laikā viņa gribējusi kļūt par mediķi, tomēr sapratusi, ka tik daudz teoriju mācīties… tad jau labāk mācīt pašai, kas bijis otrs Daces dzīves aicinājums. Lai gan šobrīd skolotāja darba garoza ir gana bieza, kā Dace ir pārliecināta, tieši valstiskās attieksmes pret izglītības sistēmu dēļ, jau 25 gadus viņa ir uzticīga Lubānas vidusskolai – ir direktores vietniece audzināšanas darbā, pasniedz vēsturi un ekonomiku. Lubānas vidusskolas skolēnus viņa slavē kā dziedošus, dejojošus un talantīgus bērnus un jauniešus. Arī pašu Daci brīvajā brīdī aizrauj kultūras dzīve: – Jau kopš atnākšanas uz Lubānu, 25 gadus darbojos Lubānas amatierteātrī. Aizrauj māksla kā tāda – teātri, koncerti. Kad ir iespēja, patīk paceļot. Vienubrīd ceļošanu organizēja skolas direktore, skolotāju kolektīvs pārbraukājām gandrīz vai visu Eiropu. Ceļojumu laikā ir atklāts arī šis tas interesants par cittautu ēdieniem. Jāsecina, ka pamatā jau ir tas pats, tikai tiek pievienotas citas garšvielas. Šķiet, viņi daudz brīvāk arī eksperimentē, kamēr mūsos mīt milzīgs konservatīvisms, ka, piemēram, kotleti var cept tikai tā, kā uzrakstīts. Kolīdz sāk eksperimentēt, nebaida arī neierastākas garšas.
Cepti burkāni
Burkāni, sviests, medus, tomātu mērce, sāls, pipari, garšvielas.
Nepieciešams trauks, ko var likt cepeškrāsnī, piemēram, čuguna panna. Uz pannas izkausē sviestu, tajā liek četrās daļās sagrieztus burkānus (produktu daudzums –
pēc izjūtām un vajadzības). Pievieno garšvielas, tējkaroti medus un tomātu mērces – pēc savas gaumes un vajadzīgā stipruma. Visu kārtīgi apmaisa un liek cepeškrāsnī 180-200 grādu temperatūrā, cep apmēram 40-60 minūtes. Pasniedz kā piedevu otrajiem ēdieniem vai paķer no bļodiņas garāmejot – kā čipsus.
Skudru pūznis
Mīklai: 1 kg kviešu miltu, 0,5 kg margarīna, 3 olas, cepamais pulveris.
Krēmam: 300 g marmelādes konfekšu, 2 paciņas sviesta, 2 glāzes cukura, 1 glāze piena, 2 olas, 2 ēdamkarotes kviešu miltu, iebiezinātais piens ar cukuru (var pievienot pēc izvēles), lazdu rieksti, rozīnes, rums.
Glazūrai: šokolāde, 2-4 ēdamkarotes piena.
Mīklas pagatavošana: izkausē margarīnu, piejauc olas, iesijā miltus, pieber cepamo pulveri – visu samīca, sadala 5-6 bumbiņās un ieliek uz pusstundu vēsumā. Mīklu izmaļ caur rupjo sietu un cep nelielos gabaliņos 180 grādu temperatūrā. Cepumiņus atdzesē.
Krēma pagatavošana: sviestu sakuļ ar vienu glāzi cukura, pievieno iebiezināto pienu. Atsevišķi sakuļ olas ar glāzi cukura, pievieno miltus, maisot ūdens peldē, pakāpeniski iemaisa pienu. Masu nepārtraukti maisa, kamēr sasniedz bieza krējuma konsistenci. Atdzesē. Sakultajai sviesta masai pievieno vārīto krēmu, riekstus, marmelādi, rozīnes, nedaudz ruma un visu samaisa. Krēma masai pievieno cepumiņus, samaisa un kārto uz liela šķīvja skudru pūžņa formā. Glazūrai ūdens peldē izkausē šokolādi un pakāpeniski pievieno pienu, lai masa ir vijīga un viegli līstoša. Pārlej skudru pūzni ar glazūru. Ļauj ievilkties apmēram 10-12 stundas.
Purva salāti
Sēnes (bērzlapes, alksnenes vai zaļās cūcenes), 2 lieli sīpoli, 6 garšīgas Mednieku desiņas, Lapzemes siers, 2 kārbiņas sarkano konservēto pupiņu, tomātu mērce, sāls, pipari, sviests.
Uz lielās pannas izkausē sviestu, apcep gredzenos sagrieztus sīpolus, pievieno sagrieztas vārītas sēnes (tie var būt arī šampinjoni, bet nav tik garšīgi), labi sacep. Pakāpeniski iemaisot, pievieno garšvielas, ripiņās sagrieztas Mednieku desiņas, pupiņas, tomātu mērci. Kad viss sacepts, noņem no plīts un vēl karstā masā pievieno nelielos gabaliņos sagrieztu Lapzemes sieru (vai jebkuru citu pēc iespējas nekūstošāku sieru).