Ārēji to varbūt nepateikt, bet, iepazīstot tuvāk, Sabīnes Šķēles dzīve un intereses šķiet latviski tradicionālas. Viņa ir vienīgā man zināmā jauniete, kas pati māk siet sieru; arī savas dzīves darba gadus viņa cer veltīt latviešu valodas un literatūras pasniegšanai.
Šobrīd Sabīne mācās Rēzeknes Augstskolas baltu filoloģijas programmas pēdējā kursā, tāpēc krietna deva enerģijas un laika jāvelta mācībām un veiksmīgai sesijas nokārtošanai. Viņa var izbaudīt gan pilsētas, gan lauku labumus, jo uzturas te Madonas dzīvoklī kopā ar draugu Elgaru Stepanovu, te – vecāku mājās Ošupes pagasta zemnieku saimniecībā „Cīrulīši". Uzaugusi viņa ir laukos, tāpēc darba un saimnieciskuma tikumi Sabīnei nav sveši. Vislielākais prieks Sabīnes un Elgara dzīvē patlaban ir viņu mazais puisītis Marks Adrians, kas par spīti savam netradicionālajam vārdam dienās, rādās, būs īstens latvietis ēdienkartes izvēlē.
– Jau kādu laiciņu Elgars strādā Holandē un uz mājām atbrauc tikai uz pāris nedēļām. Ja esmu divatā ar Marku, tad maltīti gatavoju tikai viņam, piemēram, uzvāru pāris kartupeļu. Pati labāk izlīdzos ar kādu sviestmaizi vai jau gatavu ēdienu. Kad dzīvojam laukos, tad gan patīk ko jaunu vai darbietilpīgāku pamēģināt. Sanāk, ka esam trīs saimnieces, tāpēc darbu virtuvē dalām pa dienām: vienu dienu – mamma, otru – es, trešo – brāļa sieva ko pagatavo. Saldumi mūsu mājās top tikai mammas izpildījumā – kādreiz viņa ļoti bieži cepa bulciņas, uz Ziemassvētkiem vienmēr tika gatavots skudru pūznis, un tad es svētkus gaidīju teju vien tā dēļ. Kādu laiku viņa neko tādu nebija taisījusi, bet nesen tomēr sacepa bulciņas – uzreiz varēja just, ka nav vairs tā piešāviena, ka rokas jau ir aizmirsušas kādreiz ierastās darbības. Pati necepu kūkas un pīrāgus, reizēm vien Elgars cep ievārījuma pīrāgu. Esmu mēģinājusi cept picu –
pirmie kucēni bija jāslīcina, bet tagad jau esmu iemanījusies. Jaunā paaudze ēd visu, ļoti iecienītas ir visa veida zupas. Visvairāk gatavoju laša zupu, tai esmu iesākusi likt klāt puravu, un šķiet, ka uzreiz garšas bagātība ir lielāka. Man pašai visvairāk patīk un padodas kartupeļu un dārzeņu ēdieni. Pēdējā laikā esmu pasākusi visu gatavot cepeškrāsnī. Salieku uz plāts visus iespējamos dārzeņus, nedaudz pa virsu sāli un piparus – un cepeškrāsnī iekšā. Tad gan garšas, gan veselīguma ziņā „sautējums" sanāk labāks, – par saviem ēšanas paradumiem pastāstīja Sabīne Šķēle.
Veselīgs ēdiens lauksaimniekiem nav problēma – piemājas dārziņā paši izaudzē dārzeņus, piena produktus iegūst no govju ganāmpulka. Sabīne turpināja:
– Tāpat kā daudzām saimniecēm, arī man gadās dienas, kad taisu tikai tradicionālus un jau ierastus ēdienus, bet citreiz savukārt – pamēģinu pievienot kādu jaunu sastāvdaļu vai izmēģinu jaunu recepti. Uzskatu, ka, eksperimentējot ar ēdieniem, pamatā tomēr jābūt iedvesmai. Ja negribas gatavot, tad arī ēdiens nesanāks tik garšīgs. Ar mīlestību, aizrautību gatavots ēdiens labāk iet pie sirds, un arī komplimenti tad tiek saņemti vairāk. Pārsvarā receptes pamainu, pievienojot kādu neierastāku dārzeni, kas ikdienā mūsu mājās nav tik iecienīts. Tagad, gripas laikā, man cieņā ir ķiploku, sīpolu un puravu kombinācija visos ēdienos – tāda kā trīskārša aizsardzība pret baciļiem. Un kopā pat ļoti labi garšo, kā esmu atklājusi. Tādas latviešiem neierastas garšvielas kā baziliku vai muskatriekstu nelietoju, uzskatu, ka tas pats ķiploks piedod ļoti izteiktu un labu garšu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 05.12.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
AUTORES foto