Kā pagatavot ēdienu ģimenei no tā, kas maksā maz, kā ietaupīt, nepērkot dārgāko, bet gan veselīgāko, kā pabarot ģimeni krīzes situācijā… Nav viegli, bet ir jāmēģina, un daudzas sievietes arī ekonomiski grūtākos laikos pratīs ar mīlestību "saulīti iecept maizē".
Atbildes uz šiem svarīgajiem taupības režīma jautājumiem varēja gūt pagājušajā piektdienā, piedaloties Ilzes Vāveres vadītās biedrības "Saulesceļš" rīkotajā praktiskajā nodarbībā "Izdzīvošanas skola ģimenes virtuvē". Tā bija biedrības "Saulesceļš" Madonas novada pašvaldības izglītības programmas atbalstītā projekta "Nepazaudēsim dzīvesprieku" otrā nodarbība (pirmais bija seminārs kopā ar psiholoģi Jolantu Cihanoviču).
Tiekoties omulīgā gaisotnē Madonas kafejnīcā "Stūrītis", orientēties izdzīvošanas un saimniekošanas prasmēs, daloties vienkāršu, bet garšīgu ēdienu receptēs, sniedzot vērtīgus padomus, praktisko nodarbību vadīja kafejnīcas īpašniece, Praulienas pagasta z/s "Ataugas" saimniece, piecu bērnu māmiņa Antra Gotlaufa.
– Kad bērni bija mazi, esmu piedzīvojusi laikus, kad vakarā vēl ledusskapī bija ēdamais, bet no rīta – vairs ne. To lieliski zina visi, kam ģimenē aug bērni. Kur tad ir izeja? Izeja, kā jau visās lietās, ir darbiņš, kad, liekot lietā izdomu, ar minimāliem līdzekļiem var pagatavot maltīti. Tikai vajag pastrādāt. Ir jau vienkāršāk ieiet veikalā, nopirkt desas gabalu vai pelmeņu paku, bet pie tiem ēdieniem, kas maz maksā, ir jāpastrādā. Toties esmu ievērojusi, ka cilvēki ir bezgala radoši, izdomā, kā no mazumiņa pagatavot ko garšīgu. Turklāt der atderēties teicienu, ka "Taupīgs nav skops", – sarunu ievadīja Antra Gotlaufa.
Viens no viņas ieteiktajiem variantiem – no dārzeņiem vārīt biezzupas un krēmzupas, kas parasti visiem garšo.
– Biezzupu vāra no dārzeņiem, sēnēm, pievienojot buljonu, kaut tikai kubiņu. Pēc tam dārzeņus sasmalcina – sablenderē viendabīgā masā. Krēmzupa atšķiras ar to, ka tai pievieno saldo krējumu. Ar biezzupām var panākt intrigu, kaut ko neparastāku, kaut pamatā ir dārzeņi. Nu kaut vai biešu biezzupa liksies kaut kas neparastāks iecienītā boršča vietā. No Mārtiņa Rītiņa receptēm nolēmu izvārīt cūku pupu biezzupu – tā var izmantot dārzā izaudzētās pupas. Pupas vakarā iemērc, rītā izvāra, sablenderē buljonā kopā ar kartupeļiem, garšvielām un nedaudz skābā krējuma. Protams, ka izdodas jauns ēdiens, ko ceļ galdā pat restorānā "Vincents". Daudzās mājās cūku pupas audzē, kaut izvāra labi, ja divreiz gadā, – sacīja Antra, piedāvājot šo un citus ēdienus arī degustācijai.
Arī mazās pupiņas ziemā ir vairāk jāizmanto, un sātīga ēdiena recepti viņa aizguvusi no sava studenta. Pupiņas var iepriekš izvārīt, un, lai pagatavotu sautējumu, pupiņas sajauc ar eļļā apceptiem sīpoliem, burkāniem, citiem dārzeņiem, kas ir mājās, pievieno tomātu mērci. Ja vēlas, aizdaram var izmantot arī nelielus apceptus žāvēta speķa gabaliņus.
Garāka saruna risinājās par auzu pārslu izmantošanu, un nereti pārtikas pakās atrodamās auzu pārslas negrib tik ļoti, kā makaronus. – Gadījās tā, ka man atveda dažas "humānās" auzu pārslu pakas, sakot, ka neprotot tās izmantot, neviens neēdot, lai atdodot ruksim. Šīs auzu pakas mani pamudināja atrast vēl citus izmantošanas veidus bez putras, kas arī ir ieteicama veselīgam uzturam. Diemžēl mēs Latvijā par maz lietojam gan dārzeņus, gan šķiedrvielas, kas ir rupja maluma graudos, neapstrādātās pārslās, – grūtākos laikos novērtēt auzu pārslas mudināja Antra.
Kafejnīcā degustācijai sagatavotās auzu pārslu kotletes un auzu pārslu cepumi tika novērtēti kā ļoti garšīgi un mutē kūstoši, turklāt pagatavojami bez lielām problēmām un izdevumiem. Auzu pārslu kotletēm vajadzīgas tikai pārslas, nedaudz buljona, apcepti sīpoli un 1 ola. Savukārt cepumiem nevajadzēja ne olas, ne miltu, tikai auzu pārslas, paciņu majonēzes, cepamo pulveri, cukuru (pēc garšas).
– Ja mājās nav nekā garšīga, tad ir jācep pankūkas, – vecu veco padomu atgādināja arī Antra, cienājot nodarbības klausītājas ar triju veidu pankūkām – ābolu, ķirbju un kartupeļu. Viņa atgādināja, ka pankūkas var cept dažādās variācijās, bet jāizmanto ir tās bagātības, kas izaudzētas dārzā, salasītas mežā. Arī jebkuram pašu vārītajam ievārījumam vai sablenderētām ogām ziemā ir pavisam cita garša. Mēs degustējām upeņu, ābolu-brūkleņu ievārījumus, cienājāmies ar gardo aveņu tēju, jo "Ataugās" ļoti labi ražojušas rudens avenes. Tēja bija pagatavota no avenāju lapām un ogu čemuriem, pievienojot aveņu sulu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 04.12.2010.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto