Pagājušā sestdienā atkal bija gadskārtējā reize, kad "Klauģuleju" saimnieks aicināja savus draugus, palīgus un labvēļus kopā, par pamatu liekot makšķerēšanas sacensības. Tie, kas kātus nevicināja, varēja peldēties, pērties pirtī vai, vienkārši sakot, izklaidēties un vakarpusē ballēties.
Atšķirībā no pērnā gada mačiem, kas sākās sestdienas pievakarē, šā gada copēšanas tūre bija ieplānota diennakts garumā un sākās sestdien pulksten divpadsmitos.
Nepiesaucot visus citus priekus, īstiem makšķerniekiem kā vienmēr galvenā bija met un velc, ja pieķeras, darbošanās. Laiciņš, kas bija padevies īsti sutīgs, izspieda nevienu vien sviedru straumi, īpaši no tiem, kas copēšanas vietu izvēlējās pretī saulei. Bet visi labumi nemēdz būt vienlaikus. Lietus un pērkons sportošanu netraucēja.
Šā pasākuma pamatzivs bija karpa. Tālab vīri un arī dāmas uz copes vietām stiepa ne tikai zvejas rīku buntes, bet arī pamatīgus spaiņus ar zivīm domātajiem zakušmentiem, kas, pēc katra sportista domām, bija tie zivīm smeķīgākie, jo zivju barības sagatavošana ir vesela zinātne.
Kaut arī pērnā gada superkarpa 19,2 kilogrami svarā bija, briesmas jauzdama, laicīgi noslēpusies un muti aiztaisījusi ar ūdensrozi, diezgan ātri izplatījās ziņa, ka pirmā ievērojama svara zive – 5,15 kilogramu – pagodinājusi vecmeistara Jāņa Liepiņa pasniegto uzkodu.
Tikko sacensību galvenais tiesnesis Jānis Pomers skaistuli nosvēra, loma autors zivi sabučoja un atlaida mājvietā ezerā, no viņa krasta atskanēja uzvaras taures un īsu brīdi bijušais lielās zivs rekords krita: Eināra Eiduka rumpīte svēra 6,5 kilogramus.
Vairāk lasite laikrakstā STARS. 21.08.2008.
Autors: Oļģerts Skuja
AUTORA foto