Šis stāsts ir viens no daudzajiem, ko varētu pievienot pamestu suņu likteņgaitu aprakstam. Nu varbūt mazo kucēnu dzīvē vēl var kas mainīties, varbūt tiem atradīsies labi saimnieki, ja ne pilsētā, tad laukos. Veterinārārsts Kaspars Udrass bija aicināts uz SIA "Ziemeļu nafta" naftas bāzi, lai izlemtu, ko darīt ar pieklīduša suņa kucēniem.
Kopš pagājušā gada maija naftas bāzē pie sargiem mēdza uzturēties pieklīdusi kucīte, ko iesauca par Zuzi. Kaut pašiem ir savs sargs – vācu aitu šķirnes suns Reksis, sargiem kucīte netraucēja, tā tika pabarota un apmīļota.
Dzīve kļuva interesantāka tad, kad balti raibajai Zuzei parādījās kucēni (iespējams, tēvs ir Reksis). Tagad, kad visi mazuļi mēdz līst laukā, ir jādomā, kā tos pabarot, ko ar tiem darīt, jo sargu spēkos un pienākumos nav uzturēt visus Zuzes bērnus. Tiem dots tikai pagaidu patvērums, humānā palīdzība un izdzīvošanas maize.
Sargs Jānis Leja domā, ka Zuze zem vagona slēpusi 7-8 suņabērnus. Divi pēc pašu iniciatīvas jau ir atdoti labiem cilvēkiem, bet pārējie vēl cer, ka viņiem būs mājas. Ir gan suņu puikas, gan meitenes.
Novērtējot Zuzi un apskatot jau apvēlušās mazās radībiņas, Kaspars Udrass sacīja: – Eitanāzija ir pats pēdējais, ko var darīt. Sargi domā, ka kucīti Zuzi pēc sterilizācijas varētu paturēt, jo viņa ir labs sargs, un visi jau pie Zuzes ir pieraduši. Kucēni ir jauki, mīļi, ja nomazgāsit, kļūs baltāki, un varbūt tiem pieteiksies potenciālie saimnieki, – priekšlikumā dalījās Kaspars Udrass, piebilstot, ka sunīšus pirms atdošanas drošās rokās varētu gan attārpot, gan vakcinēt.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto