Tikšanos ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem Latvijas Republikas Ārlietu ministrija (ĀM) organizē regulāri. Informatīvajā divu dienu seminārā, kas šoreiz notika
8., 9. decembrī, vispirms tikāmies ar ĀM valsts sekretāru Andri Teikmani.
Savā uzrunā Andris Teikmanis novērtēja reģionālo laikrakstu lomu, jo nav noslēpums, ka lielākā daļa cilvēku reģionos pamatā abonē nevis trīs avīzes, bet "mīļo vietējo, kur visu var atrast".
Ārlietu ministrija šobrīd ir vienīgā valsts iestāde, kuras pienākums ir informēt sabiedrību par Eiropas Savienību. Neraugoties uz samazināto budžetu, ĀM to darīs arī turpmāk. Gan ar bibliotēkas palīdzību, kas atrodas Eiropas Savienības mājā, gan ar 35 informācijas punktu starpniecību, kuri atrodas visos Latvijas reģionos, tai skaitā Madonā.
Par konsulārajiem pakalpojumiem
A. Teikmanis uzsvēra, ka ministrijai piešķirta papildu nauda Latvijas vēstniecībām ārzemēs. "Vasara pierādīja, ka mūsu vēstniecības ar samazināto darbinieku skaitu nespēj apkalpot visus vīzu pieprasījumus un Latvijas pilsoņiem nodrošināt konsulāros pakalpojumus ārzemēs. Maskavā rindās stāvēja no pieciem rītā, Londonā, lai saņemtu konsulāros pakalpojumus saistībā ar pasēm un citiem dokumentiem, vajadzēja pierakstīties divus mēnešus iepriekš. Šogad piešķirti līdzekļi, kas devuši iespēju nosūtīt uz "karstākajiem" punktiem Maskavā, Pēterburgā, Kaļiņingradā, Baltkrievijā papildu darbiniekus. Līdz ar to visi, kas Latvijā gribēs pavadīt Ziemassvētku laiku un Jauno gadu, varēs to darīt."
ĀM valsts sekretārs neslēpa, ka līdz ar to valsts budžets iegūs papildu līdzekļus, jo ne santīms no vīzu naudas nepaliek Ārlietu ministrijai, viss nonāk valsts budžetā.
Strādā konsulārais departaments
Latvijas pasu turētāju interešu aizstāvība ārzemēs, vīzu izsniegšana LR pārstāvniecībās, kā arī klientu apkalpošana Rīgā ir ĀM konsulārā departamenta pārziņā. Tiekoties ar departamenta direktori Zandu Grauzi, guvām apliecinājumu tam, ka ikviens mūsu valsts iedzīvotājs, neatkarīgi no sava statusa ārzemēs, ir tiesīgs saņemt palīdzību no valsts dažādās ārkārtas situācijās: nozaudētu dokumentu, naudas, smagas slimības gadījumā. Bez tam LR pārstāvniecības ārzemēs personām, kam attiecīgajā ārvalstī reģistrēta dzīvesvieta, sniedz konsulāros pakalpojumus: notariālas darbības, bērna reģistrāciju, dokumentu legalizāciju.
Tā kā ar 1. augustu ĀM tika piešķirts papildu finansējums 286 459 latu apmērā, līdz 30. novembrim vīzu pieteikumu skaits pieaudzis par 29 procentiem, ļaujot iekasēt 243 426,62 latus vairāk nekā pērn šajā periodā.
Atvieglo vīzu saņemšanu
Pārskatāmā periodā Latvija jaunas pārstāvniecības ārzemēs diemžēl nevarēs atvērt, tāpēc tiek meklēti citi veidi, lai atvieglotu vīzu saņemšanu. Šobrīd valsts ir noslēgusi 8 vīzu pārstāvniecības līgumus, kas nodrošina to, ka 7 Šengenas līguma dalībvalstis (Ungārija, Vācija, Francija, Nīderlande, Lietuva, Igaunija, Slovēnija) pārstāv Latviju vīzu izsniegšanā 53 dažādās vietās. Latvija savukārt pārstāv citas 7 Šengenas līguma dalībvalstis dažādās vietās (Taškentā, Vitebskā, Baku, Pēterburgā, Kaļiņingradā, Pleskavā un Tbilisi).
Lai atvieglotu vīzu saņemšanu Krievijas, Ukrainas pilsoņiem no attālākiem reģioniem, vēstniecības sadarbojas ar kurjerpasta kompāniju Pony Express (PE), kas ir starptautiska un droša. Krievijā darbojas 43 PE filiāles, Ukrainā – 6. Šajās filiālēs tiek pieņemti dokumenti, veikta to pirmā pārbaude, tad kurjerpasts dokumentus sūta uz vēstniecību, no kurienes vīza tiek izsūtīta uz PE filiāli, kur cilvēks to saņem. Parastā īstermiņa Šengenas vīza (arī tranzīta vīza) KF un Ukrainas pilsoņiem iebraukšanai Latvijā maksā 35 eiro, kurjerpasta pakalpojums tās saņemšanu sadārdzina par 30 eiro.
Zanda Grauze pauda, ka ar 2011. gada maiju vīzu noformēšanai, iespējams, tiks ieviesta e-anketa, kas atvieglos dokumentu iesniegšanu un paātrinās to apstrādes laiku. Ar 2011. gada 5. aprīli klientiem būs tiesības pārsūdzēt Šengenas īstermiņa vīzas atteikumu.
Konsulārais dienests ir veicis vairākus pasākumus, lai saviem klientiem ietu pretim arī Rīgā: pirmdienās ir pagarināts dienesta darba laiks, ir iespēja norēķiniem izmantot maksājumu kartes un internetbanku, ir saīsināti dokumentu apstrādes termiņi, ieviests vienas pieturas aģentūras princips.
Atceļ dokumentu legalizācijas prasības
Ar šā gada 31. oktobri Latvija līdz ar vairākām ES dalībvalstīm – Beļģiju, Dāniju, Franciju, Īriju, Itāliju – pagaidu kārtībā sākusi piemērot īpašu konvenciju, kas paredz savstarpēju atbrīvošanu no publisko dokumentu legalizācijas prasībām. Tas nozīmē, ka virknei dokumentu (dzimšanas apliecībai, laulību apliecībai, izglītības dokumentiem) nav nepieciešams papildu apliecinājums par to derīgumu. Ar Lietuvu un Igauniju par šo jautājumu panākta trīspusēja vienošanās.
Šā gada 24. novembrī stājies spēkā grozījums Dokumentu legalizācijas likumā, tāpēc ir atcelta legalizācijas prasība ES, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs, Šveices Konfederācijā izdotiem publiskiem dokumentiem, kas paredzēti iesniegšanai Latvijas institūcijās.
Zanda Grauze piebilda, ka gadījumos, ja ir šaubas par dokumenta vai paraksta derīgumu, Latvijas iestādes var par to pārliecināties, sūtot informācijas pieprasījumus uz dokumenta izdevējvalsts iestādēm.
Plašāku informāciju par visiem ar ceļošanu un vīzām saistītiem jautājumiem var gūt ĀM mājas lapā: www.mfa.gov.lv, zvanot pa tālruni – +371 67016364 vai bezmaksas tālruni (tikai no Latvijas numuriem) – 80005905. Konsulārais dežūrtālrunis ārkārtas situācijām ir +371 29287398.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto