Pēc informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk!" ietvaros rīkotajiem semināriem un Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" popularizēšanas ir palielinājusies iedzīvotāju interese par māju renovāciju un siltuma zudumu novēršanu. To pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļiem atzina arī ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Arī Madonā ir aktivizējušies vairāku māju iedzīvotāji, tiek sasauktas sapulces un meklēti risinājumi, kā uzlabot māju apsaimniekošanu. Dažviet izskan pat aicinājumi namu apsaimniekošanu ņemt savās rokās un veidot pašiem savas apsaimniekošanas sabiedrības. Taču attiecībā uz visas mājas renovāciju, ko bez salīdzinoši liela kredīta nav iespējams veikt, iedzīvotājus pārliecināt joprojām ir ļoti grūti, lai neteiktu –
neiespējami, pat neraugtoties uz to, ka pusi no šāda projekta izmaksām sedz ERAF. Ko darīt tad, ja iedzīvotāji tādu kredīta risku, lai siltinātu māju un uzstādītu individuālos siltuma skaitītājus uz radiatoriem katrā dzīvoklī, uzņemties nevēlas? Kā rīkoties, lai samazinātu siltumpatēriņu mājās un līdz ar to – arī maksu par siltumu? SIA „Madonas siltums" galvenais inženieris Ivars Grandāns, kas ir arī mājas Saules ielā 41a vecākais, uzskata, ka siltumpatēriņu var samazināt un siltuma zudumus novērst arī pakāpeniski.
– Teorētiski jau arī mūsu māja Saules ielā 41a varētu piedalīties izsludinātajā ERAF aktivitātē „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi", jo viens no kritērijiem, kas tiek ņemts vērā, piešķirot ERAF finansējumu un kredītu bankās, ir parādnieku skaits. Mums tāds ir tikai viens. Taču, neraugoties uz to, mūsu attieksme ir ļoti piesardzīga un vismaz pagaidām mēs uz to, kā saka, neparakstāmies. Mēs iekrājam naudu un tad izlemjam, kādus darbus veiksim tagad, kādus – nākamajos gados. Uzskatām, ka mājai ir jābūt arī neaizskaramajai rezervei, ko izmantot tikai ārkārtas situācijā. Nedod Dievs, ja pēkšņi sāk tecēt jumts vai jāmaina kādi sūkņi! Tas nav normāli, ja, kādam sūknim izejot no ierindas, jāstaigā pa dzīvokļiem un no iedzīvotājiem jāvāc nauda tā nomaiņai tikai tāpēc, ka savulaik ir paņemts kredīts un mājai neveidojas nekādi apsaimniekošanas naudas uzkrājumi. Katrā mājā šādiem neparedzētiem gadījumiem vajadzētu būt uzkrājumam vismaz 1000 latu apmērā.
Uz jautājumu, vai daudzdzīvokļu mājās ir iespējams veikt būtiskus uzlabojumus un samazināt siltuma zudumus, neņemot kredītu bankā, Ivars Grandāns atbild apstiprinoši.
– Tas, protams, nav iespējams vienā gadā, bet vairākos. Piemēram, mēs mājā Saules ielā 41a vienā gadā siltinājām caurules pagrabā, nomainījām krānus, bet citā gadā – kāpņu telpās logus, pēc tam – arī durvis koplietošanas telpās. Arī tagad nedomājam par kredītu ņemšanu, bet uzkrājam naudu nākamajiem darbiem. Apsveram jumta siltināšanas nepieciešamību, jo visas mājas siltināšanai nav iespējams uzkrāt vajadzīgos līdzekļus, maksājot par viena kvadrātmetra apsaimniekošanu tikai 20 santīmu. Ja Madonā būtu noteikta apsaimniekošanas maksa Ls 1 par kvadrātmetru, kā tas dažviet ir Rīgā, tad varbūt naudu varētu uzkrāt arī visas mājas renovācijai. Jāņem gan vērā, ka māju siltināšana nemaz nav tik efektīva. Vismaz tāda ir līdzšinējā pieredze. Arī Madonā tur, kur ir veikta ēku siltināšana, siltumpatēriņš īpaši nav samazinājies un līdz ar to nav arī mazāk jāmaksā par siltumu. Tas, kā vismaz izskanēja Madonā rīkotajā seminārā par siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem daudzdzīvokļu mājās, atmaksājas tikai tad, ja vienlaikus ar namu siltināšanu tiek uzstādīti individuālie siltuma skaitītāji dzīvokļos uz katra radiatora. Bet tas ir samērā dārgs prieks. Kā minēja DzĪKS „Kurzemes nams" valdes priekšsēdētāja Valentīna Jermaka, individuālo siltuma skaitītāju uzstādīšana mājā izmaksājusi ap 20 000 latu.
Katrā ziņā visas mājas siltināšana, mūsuprāt, nav primārais uzdevums, jo siltuma zudumus var novērst arī pakāpeniski, neņemot kredītu.
Vaicāts par ieteikumiem citu māju iedzīvotājiem, kuri arī nevēlas uzņemties kredītu risku, SIA „Madonas siltums" galvenais inženieris Ivars Grandāns uzsver, ka jāsāk būtu ar elementāru siltuma zudumu novēršanu, tas ir, māju pagrabos, kāpņu telpās un bēniņos.
– Visvairāk cieš pirmo un pēdējo stāvu iemītnieki, jo temperatūra, protams, te ir atšķirīga, tāpēc līdz ar minētajiem pasākumiem siltuma zudumu novēršanai pagrabos, kāpņu telpās un bēniņos katram ir jānovērš tā zudumi arī savā dzīvoklī, pirmām kārtām nomainot logus, lai vienā mājā nebūtu tā, ka vieniem dzīvokļos ir jātur logi vaļā, bet citiem – jāvelk kažoks, – piebilst Ivars Grandāns.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto