„Stars" jau informēja par Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanos ar reģionālās preses pārstāvjiem. Uz tikšanos bija ieradies arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Jautājumi zemkopības ministram jau bija krietni specifiskāki nekā premjeram uzdotie. Viens no tiem saistījās ar ministra izteikumiem par vēlmi 2010. gadā veicināt kooperatīvu sadarbību. Ministra atbilde gan atklāja, ka ar kooperāciju Latvijā nebūt viss neklājas viegli, lai gan netrūkst pozitīvo piemēru.
– Ir, kas kooperāciju atbalsta, bet ir arī tādi, kas ES sūta sūdzības par to, ka Latvijā kooperatori tiek pārmērīgi atbalstīti, kas liedz veidot vienlīdzīgus tirgus apstākļus. Manuprāt, kooperācija daudzās nozarēs ir sniegusi labus rezultātus. Viens piemērs ir dārzeņu audzētāji, kas apvienojušies ap „Ezerkauliņiem". Rezultātā viņi ir spējuši modernizēt savu saimniecību, iepirkt mizošanas un fasēšanas iekārtas, līdz ar to stiprinot savu eksportspēju. Pasaulē valda pieprasījums pēc pārtikas, taču mūsu mazie kooperatīvi diemžēl nespēj līdzvērtīgi konkurēt ar citiem.
Kopumā nekādu nozīmīgu papildu programmu šim mērķim 2010. gadā nebūs, un arī Eiropas nauda tam nav paredzēta, taču pašiem ražotājiem būtu jāapzinās tie plusi, ko sniedz apvienošanās, – norādīja Jānis Dūklavs.
Atbildot uz žurnālistu komentāru, ka diemžēl daudzas mazo audzētāju un ražotāju idejas cieš neveiksmi, jo ir problēmas ar saražotā realizāciju tieši veikalu uzcenojuma dēļ, Jānis Dūklavs atzina, ka arī ES šis jautājums ir kļuvis aktuāls.
– Jautājums par „pārtikas ķēdi" tiek aktualizēts ļoti bieži, un valstīm ir vienota izpratne šajā jautājumā, vienīgā atšķirība ir tā, ka vecajās ES valstīs veikalu tīkli mērogos ir nesalīdzināmi lielāki par tiem, kas ir pie mums. Runājot ar citu valstu ministriem, esam nonākuši līdz kopīgai atziņai, ka šie veikalu tīkli valstī diktē cenu politiku, kā arī tam, ka šāda situācija ir nepieļaujama un ka valstij būtu jāiejaucas. Diemžēl, ES, kam patīk iesaistīties daudzās lietās, brīvā tirgus attiecībās iejaukties nevēlas. Tādēļ arī ES nedod naudu pasākumiem, kas varētu tieši kropļot tirgu. Tiesa, ir parādījusies ideja, ka varētu noteikt to, cik katrā posmā var būt liels uzcenojums. Situācija, ka produkta cenu veikalā jau veido vairāk nekā 100% liels uzcenojums ražotāja cenai, nav īsti normāla. Protams, bez peļņas neviens nestrādās, taču šai peļņas daļai ir jābūt samērīgai, – ES dzimušu iniciatīvu, ko būtu vērts ieviest, minēja Jānis Dūklavs.
Kontekstā ar abiem iepriekšējiem jautājumiem ministrs uzsvēra, ka laukos daudz nopietnāk būtu jādomā par ražošanu.
– Taču mēs nevarēsim nopietni domāt par ražošanu, ja uzsvars tiks likts uz patēriņu. Bieži vien tos miljonus, ko Eiropa mums piešķir, mēs noēdam un gaidām nākamo porciju, taču tā vietā vajadzētu vairāk domāt par ražošanas attīstību. Lai to panāktu, ir jāveic nopietni ieguldījumi. Arī šajā jautājumā būtu vērts atgriezties pie domas par kooperāciju. Mums Latvijā ir 47 pienotavas, no kurām lielākā daļa tik tikko turas virs ūdens. Nesen Ungārijā redzēju zemnieku kooperatīvu, kas pirms dažiem gadiem iegādājies bankrotējušu piena kombinātu. Četru gadu laikā kooperatīvs ir panācis to, ka tam pieder 27% no visa valsts piena tirgus, kā arī tiek nodrošināts piena eksports uz 60 valstīm. Kooperatīva dibinātāji ir miljonāri, – arī vietējos zemniekus nebaidīties no savstarpējas sadarbības aicināja zemkopības ministrs.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AIVJA FREIDENFELDA foto