7. oktobrī palika 7 gadi, kopš Latvijā tika izveidots Valsts probācijas dienests (VPD). Lai atskatītos uz paveikto, pārrunātu galvenos uzdevumus turpmākajos trīs gados, kā arī lai godinātu darbiniekus, kas veicinājuši dienesta attīstību, pagājušajā piektdienā Rīgā, VEF Kultūras pilī, notika probācijas dienesta konference.
Konferences pirmajā daļā ar akadēmisko pētījumu rezultātiem klātesošos iepazīstināja četri dienesta darbinieki, kas, iegūstot maģistra grādu, zinātniski pētnieciskos darbus bija izstrādājuši tiešā saistībā ar savu darbu probācijas dienestā.
Konferences otrajā daļā, apkopojot paveikto un skatoties uz dienesta nākotni, liela uzmanība tika pievērsta ikdienas pamatdarbam – darbam ar sodītajām personām.
Strādā ar samazinātu budžetu
Dienesta budžets pēdējo gadu laikā ir samazināts no 5,8 līdz 2,8 miljoniem latu, un līdz ar to tika samazināts arī veicamo funkciju apjoms un darbinieku skaits. Piemēram, no pagājušā gada jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim dienests ir pārtraucis uzraudzīt nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas, prokuroriem un tiesām sniedz izvērtēšanas ziņojumus tikai par nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un dzimumnoziedzniekiem, izlīgumus organizē tikai pirmstiesas procesā, kā arī neīsteno probācijas programmas cietumos. Līdz ar kraso finansējuma samazināšanu dienesta funkciju izpilde nenotiek tādā līmenī, kā tas tika veikts iepriekš un kā būtu nepieciešams. Piemēram, ir samazināta uzraudzības intensitāte vidēja riska klientiem, arī tiem, kas atbrīvojušies pirms termiņa no ieslodzījuma. Situācija uzraudzības jomā raksturojama kā ļoti kritiska.
Cietums – dārgāks, ne vienmēr – piemērotāks
VPD Madonas teritoriālās struktūrvienības (TSV) vadītāja Valda Buiķe pastāstīja: – Probācijas dienests izpilda tos sodus, kas saistīti ar personas atrašanos sabiedrībā, un tas ir apmēram 70% no visiem Latvijas tiesu spriedumiem. Ieslodzījuma vietās uz šo dienu ir gandrīz 7 tūkstoši ieslodzīto, un VPD šā gada deviņos mēnešos bija reģistrēts 27 980 klientu, bet līdz gada beigām kopējais apjoms varētu sasniegt aptuveni 29 tūkstošus. Viena ieslodzītā uzturēšana cietumā dienā izmaksā apmēram Ls 12 no nodokļu maksātāju naudas, probācijas klients šobrīd – tikai Ls 0,25, kas ir neadekvāts finansējums – tam būtu jābūt Ls 0,55-0,65 robežās. Turpmāka valsts budžeta finansējuma samazināšana tikai palielinās jau tā pieaugošā recidīva apjomus valstī. Pēc VPD aplēsēm, viens recidīva apjoma pieauguma procents valsts tautsaimniecībai izmaksā ap 1,5 miljoniem latu. Šajā summā ietvertas gan visas valsts izmaksas (piemēram, kriminālprocesu izskatīšana tiesās, uzturēšanas izmaksas par katru ieslodzījumā pavadīto dienu), gan arī tautsaimniecībai kopumā (piemēram, cilvēka potenciāli nesamaksātie nodokļi, atrodoties brīvībā un strādājot algotu darbu). Vienlaikus ņemot vērā, ka arī cietušajiem ir zaudējumi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 30.10.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
Foto no personiskā arhīva