Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Visu dienu rēja suņi un māva govis…

Redakcija

Autors • 26.03.2010.

Visu dienu rēja suņi un māva govis…
Burtu lielums

Aizvakar – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā – visā Latvijā atcerējās 1949. gada 25. marta deportācijas. Atceres un piemiņas pasākumi notika ne tikai Rīgā, bet arī daudzviet citur Latvijā. Arī Ļaudonas pagastā, kur tālo ciešanu ceļu uz Sibīriju mēroja daudzas ļaudoniešu un sāvēniešu ģimenes.

Ļaudonas kultūras nama direktore Aija Kreile atgādināja, ka pavisam Latvijā tika veiktas trīs masveida deportācijas, svešumā izsūtot ap 60 000 cilvēku. Vispirms 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas tika aizvesti tirgotāji, augstākie ierēdņi, policisti un citas ģimenes. Šo ģimeņu galvas tika arestētas bez prokurora sankcijas un izsūtītas uz Padomju Savienību, kur pret lielāko daļu tika ierosinātas krimināllietas, kas vēlāk tika vai nu izbeigtas arestētā nāves dēļ, vai nosūtītas izskatīšanai PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķajai apspriedei. Daudzi tika notiesāti kā sociāli bīstami elementi vai par kontrrevolucionāru darbību. Vienlaikus ar ģimenes galvas arestu no Latvijas tika izsūtīti arī viņu ģimenes locekļi, bet īpašums tika konfiscēts un nacionalizēts.
– Otrā masveida izsūtīšanas operācija tika veikta 1945. gada februārī, kad no Rīgas pēc bijušās PSRS Valsts drošības ministra vietnieka rīkojuma tika izsūtīti daudzi vācu tautības cilvēki. Nekādas personāllietas pret šiem izsūtītajiem uzsāktas netika, Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas arhīva dokumentos ir vienīgi izsūtīto personu saraksts, ko neviens nav parakstījis, – uzsvēra Aija Kreile. – Trešā masveida izsūtīšana (vislielākā) notika 1949. gada 24.-25. martā, kad no Latvijas izveda vairāk nekā 43 tūkstošus cilvēku. Izsūtīšana tika veikta ar Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu, kurā nebija norādītas ne konkrētas pazīmes, pēc kurām varētu noteikt saimniecības, ne arī konkrētas personas, kas tiek pakļautas izsūtīšanai. Izsūtāmo personu noteikšanu veica Latvijas PSR iekšlietu orgāni, turklāt saimniecību noteikšanas pamatā bijušas arhīvu ziņas par iedzīvotāju tautsaimniecisko uzskaiti, ko veica valdība 1939. gadā, tātad vadījās pēc 10 gadu veciem datiem. Pēc kādām pazīmēm saimniecība tika ieskaitīta kulaku skaitā, norādīts netika. Bieži vien vienas saimniecības īpašnieku vietā izsūtīja citus, saimnieku vietā aizveda kalpus. Nereti ģimenes tika izšķirtas, bērnus izsūtīja, bet vecākus atstāja vai arī otrādi.
Atceres pasākums pie trešās Atmodas laikā uzstādītā piemiņas akmens baznīcas pagalmā, kur pusmastā plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs, sākās ar Ļaudonas kultūras nama direktores Aijas Kreiles uzrunu. Atmiņās dalījās pensionētā Ļaudonas vidusskolas skolotāja Olga Grundmane, kas izsūtījuma šausmas 10 gadu vecumā piedzīvoja jau 1941. gada 14. jūnijā (pēc tam kopā ar citiem Latvijas bērniem atgriezās dzimtenē) un kas ļoti labi atceras arī 1949. gada 25. marta deportācijas, it kā tas viss būtu noticis tikai vakar… Atceres pasākuma dalībniekus, politiski represētos, kuru pulciņš ar katru gadu diemžēl sarūk (vēl pirms pāris gadiem pagastā dzīvoja 55 represētie, bet tagad vairs tikai ap 30), uzrunāja arī Madonas novada Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Dreimane un Madonas novada pašvaldības domes deputāte Ruta Vizāne. Godinot izsūtīto piemiņu – gan to, kas palika svešumā, gan to, kam laimējās atgriezties Latvijā un kuri jau atdusas dzimtās zemes klēpī, galvas nolieca arī Ļaudonas vidusskolas skolēni, kas pie piemiņas akmens baznīcas pagalmā bija sapulcējušies lielā skaitā.

Bet toreiz, pirms 61 gada, daudzas mājas Ļaudonā un Sāvienā palika tukšas. Kā atcerējās Olga Grundmane, 1949. gada 25. martā, kad desmitiem ļaudoniešu un sāvēniešu ģimenēm jau bija sācies moku un neizsakāmu ciešanu ceļš uz Sibīriju, visā pagastā visu dienu rēja suņi un māva govis, visi bijuši ļoti satraukti…

Pavisam no Latvijas 1949. gada 25. martā necilvēcīgi deportēja 13 504 ģimenes ar 43 133 cilvēkiem. Tika noorganizētas 33 cilvēku „iekraušanas stacijas", sagatavoti 1974 lopu vagoni, mobilizētas 3316 smagās automašīnas. Izvedamie cilvēki Latvijā tika „iekrauti" 33 dzelzceļa ešelonos un aizvesti uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem. Ļaudoniešiem un sāvēniešiem moku ceļš sākās no Mārcienas dzelzceļa stacijas.


Ļaudonas kultūras nama direktore Aija Kreile atgādināja, ka pavisam Latvijā tika veiktas trīs masveida deportācijas, svešumā izsūtot ap 60 000 cilvēku. Vispirms 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas tika aizvesti tirgotāji, augstākie ierēdņi, policisti un citas ģimenes. Šo ģimeņu galvas tika arestētas bez prokurora sankcijas un izsūtītas uz Padomju Savienību, kur pret lielāko daļu tika ierosinātas krimināllietas, kas vēlāk tika vai nu izbeigtas arestētā nāves dēļ, vai nosūtītas izskatīšanai PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķajai apspriedei. Daudzi tika notiesāti kā sociāli bīstami elementi vai par kontrrevolucionāru darbību. Vienlaikus ar ģimenes galvas arestu no Latvijas tika izsūtīti arī viņu ģimenes locekļi, bet īpašums tika konfiscēts un nacionalizēts.

– Otrā masveida izsūtīšanas operācija tika veikta 1945. gada februārī, kad no Rīgas pēc bijušās PSRS Valsts drošības ministra vietnieka rīkojuma tika izsūtīti daudzi vācu tautības cilvēki. Nekādas personāllietas pret šiem izsūtītajiem uzsāktas netika, Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas arhīva dokumentos ir vienīgi izsūtīto personu saraksts, ko neviens nav parakstījis, – uzsvēra Aija Kreile. – Trešā masveida izsūtīšana (vislielākā) notika 1949. gada 24.-25. martā, kad no Latvijas izveda vairāk nekā 43 tūkstošus cilvēku. Izsūtīšana tika veikta ar Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu, kurā nebija norādītas ne konkrētas pazīmes, pēc kurām varētu noteikt saimniecības, ne arī konkrētas personas, kas tiek pakļautas izsūtīšanai. Izsūtāmo personu noteikšanu veica Latvijas PSR iekšlietu orgāni, turklāt saimniecību noteikšanas pamatā bijušas arhīvu ziņas par iedzīvotāju tautsaimniecisko uzskaiti, ko veica valdība 1939. gadā, tātad vadījās pēc 10 gadu veciem datiem. Pēc kādām pazīmēm saimniecība tika ieskaitīta kulaku skaitā, norādīts netika. Bieži vien vienas saimniecības īpašnieku vietā izsūtīja citus, saimnieku vietā aizveda kalpus. Nereti ģimenes tika izšķirtas, bērnus izsūtīja, bet vecākus atstāja vai arī otrādi.

Vairāk lasiet laikrakstā STARS 27.03.2010.

Autore: ŽEŅA KOZLOVA

OĻĢERTA SKUJAS foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px