Kaķīša vai Viešūra ezers (vietējie gan parasti vairāk lieto pirmo nosaukumu) aizvadītās nedēļas nogalē atkal piedzīvoja makšķernieku masveida ielenkumu. SIA „Lido" šefs un ezera apsaimniekotājs Gunārs Ķirsons bija noorganizējis gadskārtējo, nu jau kuro gadu, karpu makšķerēšanas un amnestēšanas maratonu.
Piedalīties bija aicinātas komandas triju dalībnieku sastāvā. Atšķirībā no visiem iepriekšējiem maratoniem vairs nevarēja piedalīties individuāli dalībnieki. Kardināli mainījusies pati sacensību procedūra, jo ezerā, acīmredzot domājot par vēl lielāka mēroga karpu mačiem nākotnē, jau šobrīd ierīkotas, vairāk vai mazāk atbilstošas starptautiskajiem noteikumiem, karpu makšķerēšanas vietas komandām no krasta.
Un tā, viņnedēļas piektdienas pēcpusdienā bijušās „Lido" laivu bāzes teritorijā (domāju, droši var sacīt – bijušās, jo šajā vietā ne licences, ne arī laivas vairs nav saņemamas) automašīnu rūkoņa un ļaužu balsu dūkoņa auga augumā. Uz mačiem ieradās septiņpadsmit tā dēvētās profesionāļu komandas un tikpat daudz iesācēju komandu. Tanī skaitā vairākas arī no mūsu novadiem.
Interesanti atzīmēt, ka šajās sacensībās, kur piedalījās tik daudz iesācēju (tūlīt gan jāsaka, ka šāds apzīmējums viņiem ir visai nosacīts), profiņiem bija ne tikai atļauts, bet pat vēlēts, galvenokārt jau ar padomiem, palīdzēt nepieredzējušākajiem kolēģiem.
Tātad piektdienas vakarā pēc instruktāžas un dažādiem norādījumiem, kad pulksteņa ceieri rādīja divdesmito stundu, sākās zvejas vietu izloze. Katras komandas pārstāvis no melna maisa izķeksēja dzeltenu, gandrīz vai zeltītu, bumbiņu ar konkrētās copes vietas numuru.
Tikai tad, kad tas bija izdarīts, maisam gals bija vaļā. Proti, tagad komanda varēja braukt ar mašīnu vai kuģot ar laivu, kā nu kurai vietai piekļūstams, un sākt darboties. Ar eholotēm pētīt vietu, ar visu veidu atļautajiem gardumiem sākt iekārdināt karpas, kā paredzēja šo sacensību noteikumi, ne vieglākas par trim kilogramiem, un pacietīgi pusēmgaidīt sestdienas rīta septīto stundu, kad varēja sākt zveju.
Te tad arī meklējams karpu maratona 2009 sāls. Tā teikt, iepriekšējo gadu iespējas dažiem vai dažām komandām priekšlaicīgi, ar bagātīgu ēdienkarti, mēģināt piejaucēt zivis noteiktai vietai, uz kuru tad arī bija jācenšas laikus nokļūt, tagad izpalika. Katra komanda nokļuva tur, kur izloze norādīja, un tagad bija iespēja arī „Profi" klases (tā viņi klasificēti sacensību anālēs) sportistiem rādīt savas prasmes. Protams, katram skaidrs arī tas, ka nekad nevar salīdzināt copes rezultātus pa gadiem. Katru reizi būs atšķirīgi gan laika apstākļi, visās tā izpausmēs, gan zivju izturēšanās un vēl dažādi it kā sīkumi, tomēr būtiski ietekmējoši. Taču šo to salīdzināt var, un tas ir pat interesanti.
Nofotografēt kādu lieleksemplāru nebija iespējams, jo tiesneši, kā to paredzēja priekšraksti, ik pēc trim četrām stundām apbraukāja veiksmīgos, nosvēra un novērtēja guvumu un atlaida to ezerā. Taču ir zināms, ka smagākais eksemplārs svēra 10,1 kilogramu. Pārējie dižākie – tikai tā ap pusi no minētā. Tātad ir pamats secināt, ka īsti lielās zivis šoreiz nebija aktīvas.
Ātri pagāja pusotra laika apstākļu ziņā samērā labvēlīga diena un viena visai vēsa nakts, kā tas pašreiz ir dabā iegrozījies. Klāt svētdienas pusdienlaiks un arī karpu maratona 2009 fināls. Saprotama lieta, ka ne jau daudzus interesē komandu maģiskie nosaukumi, sevišķi jau tos, kas nelasa žurnālu „Copes Lietas", taču ceru, ka makšķernieki ieskatīsies.
Komandām „Profi" klasē uzvarēja „Magic Carp" ar 8 zivīm, kopsvarā – 27,85 kilogrami. Otrā vieta – komandai „Ēsma" ar 6 zivīm, kopsvarā – 21,8 kilogrami. Trešā vieta – komandai „Robinson Carp" ar 2 zivīm, kopsvarā – 13,8 kilogrami. Ja atceramies, viņiem bija lielākā karpa – 10,1 kilograma svarā.
Salīdzināšanai maza atkāpe uz maratona 2008 laureātu sarakstu. Pirmie – „Kohi lv" – 14 karpu, 64,61 kilograms. Maratons 2009, attiecīgi 2 zivis, 6,8 kilogrami, astotā vieta. „Zelta karpas" maratonā 2008 – 11 zivju, 49,46 kilogrami un otrā vieta. Šāgada maratonā – nulle. Pērn komanda „BB Cope" bija trešie – 13 zivju, 47,15 kilogramu. Šogad – 2 karpas un 7 kilogrami.
Kopumā no 17 profiņu komandām šajā spēlē 7 palika tukšā.
Amatieru klasē arī no 17 komandām ar lomiem atzīmējās tikai četras. Ar divām zivīm pirmie – „Murjāņi", tāpat ar divām, bet mazāku svaru, otrie – „Lido" apvienotā komanda, trešie (ar vienu) un ceturtie (arī ar vienu) – „Salackrasti" un „Divi plus divi".
Diemžēl, tukšinieku sarakstu no mūsējiem papildināja gan Vestienas, gan Madonas 02, gan Madonas virsmežniecības un vēl citas mūspuses komandas.
To, vai turpināsies maratoni, ar gadskaitli apzīmēti, protams, rādīs nākotne, bet viens ir pilnīgi skaidrs, ka par modernajiem un superdārgajiem karpistu komandu mačiem Kaķīša ezerā nākotnē dzirdēsim vēl un vēl.
Fotografēja, rakstīja un raudiņas copēja
OĻĢERTS SKUJA