Kad vakarā man ciet krīt acu plaksti,
Vēl vecmammai top skaisti cimdu raksti,
Bet vectēvs saka: tāds ir likums,
Ka godā jātur darba tikums!
(I. Krama)
Mūsu vecvecāki ir paraugs, kādai jābūt laulībai, ģimenei, darba mīlestībai un prieka brīžiem. Pateicoties vecvecāku pieredzei un gudrībai, viņiem vienmēr ir piederējusi liela loma un autoritāte ģimenē, taču šodien, jo īpaši modernajā Rietumu sabiedrībā, šī loma un autoritāte, šķiet, ir gandrīz izzudusi.
Vecvecākiem, bez šaubām, nav otršķirīga loma. Viņus ir nepieciešams likt ģimenes centrā, jo vecvecāki ir ģimeņu vēstures liecinieki. Šī vēsture aizsākās pirms daudziem gadiem. Tā ir vēsture, ko viņi veidoja, strādājot un dzīvojot pavisam citādos apstākļos. Tagad vecvecāki ir vidū starp vecākiem un bērniem. Ar dzīvesgudrajiem stāstiem un pasakām – tik košu un dzīvu informāciju, kādu neatrast nevienā grāmatā. Ar padomiem, kādus neatradīs ne mūsdienīgā google, ne Vikipēdija. Mazbērni lieliski saprotas ar vecvecākiem, jo tie smejas par viņu jokiem, jo saprot tos labāk nekā vecāki un lielie brāļi vai māsas.
Tāpēc šī saikne ir jāstiprina ar kopīgām aktivitātēm. 22. janvāra pēcpusdienā Madonas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē „Kastanītis" daudzas bērnu sirsniņas pukstēja straujāk nekā ikdienā. Pie mums ciemojās bērnu vecvecāki. Lielās grupiņas („Bitītes" un „Taurenīši") sniedza nelielu koncertiņu ar sirsnīgām dziesmiņām un dzejoļiem, taču pārējās grupiņas („Pelēni", „Saules stariņi" un „Kāpēcīši"), cieši piekļāvušies mīļajos apskāvienos, vēroja notiekošo. Varējām redzēt, ar kādu mirdzumu acīs un mīlestību sirdīs vecvecāki uzlūko savus mazbērnus. Viņi bija ļoti radoši un atraktīvi, piedaloties dažādās aktivitātēs.
Pēcpusdiena pavadīta smaidot, apmainoties labiem vārdiem, ar prieku acīs par bērnu radošumu un lepnumu par savu mazbērnu.
PII „Kastanītis" kolektīvs ļoti priecājās par vecvecāku lielo atsaucību, jo bija ieradies necerēti liels dalībnieku skaits.
Lai Dievs dod mums spēku un gudrību ieaudzināt bērnos to stiprumu, lepnumu, labestību, čaklumu, sirsnību un dzīvesprieku, kāds ir mūsu vecvecākiem!
Sirsnīgās atmiņās dalījās PII „Kastanītis" skolotāja
DACE CAUNE