Ar 1. jūliju daudziem Latvijas iedzīvotājiem dzīve kļuvusi grūtāka, jo sociālo jomu atkal skārušas izmaiņas. Cilvēki ir apjukuši un neticības pilni. Lai iedzīvotājiem kaut nedaudz atvieglotu dzīvi, sociālie darbinieki cenšas katram palīdzēt gan ar padomu, gan piešķirot attiecīgo pabalstu.
Tāpat iedzīvotāji ir nesaprašanā, kā attīstīsies sociālā joma novados, vai tāpat kā iepriekš arī pagastu pārvaldēs darbosies sociālie darbinieki un vai lielākajā Vidzemes novadā – Madonas novadā – nebūs jābrauc uz sociālo dienestu novada centrā, lai kārtotu nepieciešamos dokumentus sociālās palīdzības saņemšanai. Uz sarunu aicināju Vinetu Lamberti, Madonas novada pašvaldības domes sociālās palīdzības jautājumu komitejas vadītāju, kas ar šo jomu ir saistīta jau ilgus gadus, jo bijusi pagasta padomes vadītāja un cieši saistīta ar visu, kas notiek pagastā.
Pret sociālo jomu jāizturas ar cieņu
– Noliekot pagasta padomes priekšsēdētājas mandātu, secināju, ka savam, kā arī kaimiņu pagastiem varu vairāk palīdzēt, esot deputāte. Šobrīd darbojos četrās komitejas un vadu sociālo jautājumu komiteju. Ir izveidojusies laba sadarbība ar Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta vadītāju Gundaru Riekstiņu. Sociālā joma man ir labi zināma, jo iepriekš, strādājot par Bērzaunes pagasta padomes vadītāju, man bija izveidojusies laba sadarbība ar sociālo darbinieci Līgu Riebu. Vienmēr centos iesaistīties arī sociālās darbinieces rīkotajos pasākumos, braucu līdzi pie pagasta iedzīvotājiem uz mājām, iepazinos ar ģimenēm, kam bija nepieciešama sociālā palīdzība, ar problēmām un palīdzēju tās risināt, līdz ar to tagad man ir vieglāk vadīt sociālo jautājumu komiteju. Strādājot pagasta padomē, man bija liela interese par to, kā uzlabot šo cilvēku dzīvi. Viens ir parakstīt nepieciešamos dokumentus, bet pavisam kas cits – iepazīties ar reālo situāciju pagastā.
Iepriekš strādāju arī skolā un zināju, ka ir dažādas sociālās problēmas, bet biju pārsteigta, ka situācija ir tik smaga. Un diemžēl tā vēl tikai pasliktinās. Īpaši lauku reģionos cilvēki dzīvo smagos apstākļos. Protams, arī pilsētās dzīve nav viegla, – uzskata Vineta Lamberte.
Kā atzīmē sociālo jautājumu komitejas vadītāja, šī joma ir interesanta un ar darbu var iegūt arī pozitīvus rezultātus.
– Darba lauks ir plašs, un, lai to aptvertu, nepieciešams laiks, – turpina Vineta Lamberte. Patlaban strādājam pie dažādu nolikumu izveides. Iepriekšējā komitejas sēdē tika apstiprināti saistošie noteikumi, kas tika nosūtīti ministrijai saskaņošanai. Tāpat strādājam arī pie dažādu dokumentu sakārtošanas, jo iepriekš Madonas pilsētas sociālais dienests nav bijis tik plašs un tagad tā pakļautībā ir visi novada sociālie darbinieki. Tāpat komiteja vēlas iepazīties arī ar visiem pagastu pārvalžu sociālajiem darbiniekiem, lai turpmāk varētu veiksmīgi sadarboties un lai uzzinātu, kādas problēmas tur ir visaktuālākās.
Protams, tik lielā novadā ir grūti izveidot arī pabalstu sistēmu, pie kā mēs pašlaik strādājam, jo diemžēl budžetā atvēlētie līdzekļi ir nelieli. Manuprāt, vienmēr ir bijis tā, ka Madonā šie pabalsti ir bijuši pieejamāki nekā lauku pašvaldībās. Tāpat tie katrā pašvaldībā bijuši atšķirīgi. Man gan vienmēr ir gribējies palīdzēt katram cilvēkam, pat tiem, kas nenāk pēc palīdzības pie sociālā darbinieka, lai gan es zinu, ka viņiem tā ir nepieciešama. Diemžēl likums nosaka, ka vispirms palīdzība jāsniedz tiem, kam tā ir visvairāk vajadzīga. Manuprāt, šobrīd tādu cilvēku ir ļoti daudz un viņu kļūst arvien vairāk. Mēs neviens nezinām, kas ar mums notiks rīt, un neviens nav pasargāts no dažādām nelaimēm. Arvien biežāk nākas saskarties ar cilvēkiem, kam iepriekš nebija problēmu, bet tagad jāmeklē palīdzība. Sociālā palīdzība ir joma, pret kuru jāizturas ar lielu cieņu un sapratni.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 06.08.2009.
Autore: AGRITA NUSBAUMA
OĻĢERTA SKUJAS foto