Jūlija sākumā Ministru kabinets apstiprināja virkni normatīvo aktu, kas paredz vienkāršot Latvijas pilsonības iegūšanas administratīvo procedūru, „Staru” informē Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.
— Normatīvajos aktos ir mainītas vairākas normas, kas līdz šim radījušas cilvēkiem nevajadzīgus birokrātiskus šķēršļus. Tā, piemēram, ir paredzēts, ka Latvijas pilsonības pretendenti latviešu valodas prasmes pārbaudi atkārtoti varēs kārtot jau pēc trīs mēnešiem līdzšinējo sešu mēnešu vietā. Savukārt Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi pretendents atkārtoti drīkstēs kārtot ne agrāk kā pēc viena mēneša līdzšinējo trīs mēnešu vietā, — uzsver Gunta
Skrebele.
Tāpat noteikts, ka Latvijas pilsonības pretendents būs atbrīvots no valodas prasmes pārbaudes, ja tas pēc 2009. gada 1. septembra ieguvis B vai C līmeņa vērtējumu valsts valodas prasmes pārbaudē profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.
Papildus līdzšinējiem atbrīvojumiem noteikts, ka no valsts valodas prasmes pārbaudījumiem ir atbrīvotas arī tās personas, kas, beidzot skolu, ieguvušas vismaz D līmeni centralizētajā eksāmenā latviešu valodā un literatūrā.
Kā atzīmē G. Skrebele, vienkāršota arī kārtība, kādā Latvijas pilsonību iegūst bērni. Ja līdz šim vecākiem iesniegumu ar lūgumu atzīt bērnu par Latvijas pilsoni bija jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tad turpmāk šādu iesniegumu vecāki varēs iesniegt arī dzimtsarakstu nodaļā, reģistrējot bērna dzimšanu.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA