Kādi esam mēs, kāda ir ikdiena, vide, kurā darbojamies, slimojam, strādājam, mīlam, domājam un ne tikai – apliecinājumus dzīvei šodienā radīja tie cilvēki ar fotokamerām rokās, kas 31. augustā piedalījās akcijā „Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem".
Būs fotoalbums
Gan Latvijas profesionālie fotogrāfi, gan atsevišķu ārzemju fotogrāfu elite un daudzi Latvijas iedzīvotāji todien iemūžināja dažādus notikumus un norises vai ikvienā Latvijas nostūrī. Tā bija iespēja fiksēt un iemūžināt īpašus mirkļus, pierādījumus – šāda ir mūsdienu Latvija – un, protams, arī salīdzināt, kā tā ir mainījusies ilgākā laikposmā, jo akcijas aizsākumi meklējami pirms divdesmit gadiem – akcijā "Viena diena Latvijā 1987" . Šāgada 31. augusts bija tikai viens no posmiem, lai taptu rezultāts, ko iecerējuši akcijas organizatori, tātad turpinājums vēl sekos.
Šobrīd, kā informēja viena no akcijas organizatorēm Liene Krūmiņa, notiek fotogrāfiju atlase, taču darba vēl ļoti, ļoti daudz, jo bilžu skaits ir liels (ap 5000 autoru darbu, vairāk nekā pusmiljons attēlu).
– Ir plānots izveidot fotoalbumu, kurā būs apkopotas gan šāgada, gan 1987. gada akcijas bildes, būs arī līdzīga satura multimediju disks. Taču pilnīgi visas saņemtās fotogrāfijas nokļūs akcijas „bilžu arhīvā", sniedzot pēc iespējas pilnīgāku informāciju un priekšstatu par mūsdienu Latviju, – par aktuālāko akcijas šābrīža norisēs pavēstīja Liene Krūmiņa.
Piedāvājot savu redzējumu, caur kameras aci uz Madonas rajonu īpašajā dienā skatījās Grenlandē dzīvojošais fotogrāfs Ivars Sīlis, ko akcijas organizatori bija uzaicinājuši kā pamatgrupas fotogrāfu, viņš bija viens no 25 ārzemju viesiem. Katram ārzemju fotogrāfam tika piesaistīts asistents, kura uzdevums bija risināt dažādus organizatoriskus jautājumus. I. Sīļa palīgs – varakļāniete Agita Stiuka. Agita mācās Rīgas Amatniecības vidusskolā un apgūst apģērbu modelētāja profesiju, ar entuziasmu darbojusies kā brīvprātīgā NATO sammita laikā un festivāla „Francijas pavasaris" ietvaros, tāpat arī citos pasākumos. Kā brīvprātīgā Agita tika uzaicināta iesaistīties arī akcijā „Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem". A. Stiuka šo dienu atceras kā neparastu piedzīvojumu un ir priecīga par iespēju būt līdzās un atbalstīt fotogrāfu, jo tāds bija viņas uzdevums 31. augustā: – Ar fotogrāfu Ivaru Sīli bija interesanti sastrādāties, viņš zināja savu misiju un mērķi, tā nozīmīgumu. Viņš darīja visu, lai „realizētu plāniņu", prata būt arī uzstājīgs, ja bija nepieciešams. Ja kaut kas bija jāfotografē, tad uz to arī „gāja", lai ko tas tobrīd prasītu. Būtiska nozīme iecerētā īstenošanā bija šoferītim Jānim Ādamam, viņš mūs vadāja pa visām vietām, kas bija jāapmeklē, turklāt visur tikām laipni uzņemti.
Agita pastāstīja, ka viens no viņas uzdevumiem bija nedēļas laikā (pirms akcijas) sazvanīt visas personas, ko bija plānots apmeklēt: – Gandrīz viss noritēja, kā iecerēts, braucām pa visu Madonas rajonu, vadoties pēc organizatoru norādījumiem, taču neiztikām arī bez kurioziem. Viens no mērķiem bija apmeklēt Rūdolfa Blaumaņa memoriālo muzeju Ērgļos. Kad bijām piebraukuši pie „Brakiem", atklājās, ka cilvēks, ar ko bija paredzēts tikties, nebija ieradies, jo, kā vēlāk izrādījās, bija domājis, ka tas ir tikai joks – par šo akciju nekur nebija dzirdējis. Tā nu mēs muzeju apskatījām, cik tas bija iespējams, aiz slēgtām durvīm. Interesanti bija arī Madonas maizes ceptuvē un citur. Skaistu skatu izdevās ieraudzīt pie Aiviekstes upes – kā tantiņa skaloja veļu upē.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 27.09.2007.
Autore: GITA SILIŅA
ILZES JĀKOBSONES foto