Ik pēc pieciem gadiem un intensīvām reģionāla mēroga kordziedāšanas sacensībām vislabākie kori pulcējas Rīgā, lai piedalītos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Nākamie Dziesmu un Deju svētki notiks 2013. gada vasarā.
Noslēguma koncertā Dziesmu svētku estrādē kopkorī Mežaparkā dzied vairāk nekā 13 000 dalībnieku. Tas ir viens no aizkustinošākajiem un iespaidīgākajiem kopkora priekšnesumiem, kādi pasaulē pieredzēti. 2003. gada novembrī UNESCO ietvēra mūsu Dziesmu un Deju svētkus prestižajā Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā kā vienu no planētas unikālajiem kultūras brīnumiem, kuru nepieciešams saglabāt un aizsargāt.
Šo saglabāšanas darbu gadu no gada veic lauku un pilsētu kori, kuros dzied ne jau profesionāli mūziķi, bet dažāda vecuma, izglītības jomu un pārliecības tautieši. Jūtot cits citu kā ģimenē, dziedātāji regulāri tiekas koru mēģinājumos un kopmēģinājumos, kur otro gadu kā virsdiriģents Madonas koru apriņķī strādā Ārijs Šķepasts.
– Situācija nav tik rožaina, kā gribētos, – jautāts par apriņķa kolektīviem, atzīst Ārijs Šķepasts. – Madonas koru apriņķī uz vietas vajadzētu būt profesionāliem kadriem – diriģentiem, diemžēl vairākus kolektīvus vada viesdiriģenti. Ja man zvana un taujā pēc Rīgas diriģentiem, kuri varētu pārņemt kādu no šīs puses koriem, tas, manuprāt, nav pareizi. Ērgļu jaukto kori vada diriģents no Rīgas, uz vīru kora „Gaiziņš" mēģinājumiem brauc diriģente no Cēsīm, Praulienas pagastā nesen bija jautājums, kādu diriģentu likt turienes korim. Apzvanījām Rīgu un Daugavpili, labi, ka problēmu finālā atrisināja vietējais diriģents.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 03.02.2012.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto