Maksa par siltumu dzīvokļos iedzīvotājiem Madonas pilsētā joprojām ir atšķirīga, turklāt diapazons ir visai liels. Par to, izpētot iepriekšējā laikraksta numurā publicēto pārskatu par siltumenerģijas patēriņu dzīvojamajās ēkās Madonas pilsētā 2009./2010. gada apkures periodā (līdz 1. aprīlim), var pārliecināties arī katrs laikraksta „Stars" lasītājs.
Arī šajā apkures sezonā tradicionāli zemākā maksa ir daudzdzīvokļu mājā Vestienas ielā 18 (62 santīmi par m2), Gaujas ielā 28 (64 santīmi par m2), Rūpniecības ielā 20 – 9 (67 santīmi par m2). Vēl zemāka tā ir dažās viendzīvokļa mājās, bet lielākajā daļā tā ir 70-99 santīmu robežās. Madonā ir 25 mājas, kur maksa par kvadrātmetra apsildi ir viens lats un vairāk. Starp tām ir arī daudzdzīvokļu māja Ērgļu ielā 7, kur siltums šoziem vidēji ir izmaksājis Ls 1,22 par kvadrātmetru. Ko darīt, kā rīkoties, lai samazinātu maksu par siltumu?
Nesen Madonā informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk!" ietvaros notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātei „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" veltīts seminārs, kas saistīja daudzu Madonas novada māju apsaimniekotāju, siltumražotāju un siltumenerģijas speciālistu, būvnieku, projektētāju un citu interesentu uzmanību. Semināra organizētāji, pamatojoties uz jau realizētajiem māju renovācijas projektiem, aicināja iedzīvotājus piedalīties piedāvātajā ERAF programmā par energoefektivitātes paaugstināšanu daudzdzīvokļu mājās, jo ieguvumi ir acīmredzami, turklāt 50 procentu no projekta izmaksām sedz ERAF.
Jāpatur gan prātā, ka, lai samazinātu maksu par siltumu, ir jāveic visas mājas renovācija – gan siltinot lielākās siltuma zuduma vietas, gan ieviešot individuālās siltumenerģijas uzskaites sistēmu, jo tieši tā ļauj iedzīvotājiem būtiski samazināt maksu par siltumu. Ja tiek tikai siltināta māja, bet dzīvokļos uz katra radiatora neuzstāda ar ventiļiem aprīkotus sadalītājus, kas katram ļauj regulēt temperatūru savā dzīvoklī un līdz ar to ietekmēt arī ikmēneša maksājumus, tad ieguvumi ir minimāli. Turpretī individuālās siltumenerģijas uzskaites sistēmas ierīkošanai ir liels efekts.
Piemēram, DzĪKS „Kurzemes nams" apsaimniekotajos namos Kurzemes prospektā 14 un Bebru ielā 4 Rīgā iepriekšējā, 2008./2009. gada, apkures sezonā tās ieviešana, vienlaikus ar citiem uzlabojumiem, ir devusi 56 procentu siltumenerģijas ietaupījumu, salīdzinot ar līdzīgiem renovētiem un siltinātiem namiem Rīgā, kur nav iespējas regulēt temperatūru katrā dzīvoklī.
Kā norādīja DzĪKS „Kurzemes nams" valdes priekšsēdētāja Valentīna Jermaka, iedzīvotāji tagad ir ļoti apmierināti ar veikto māju renovāciju, taču pārliecināt par to viņus ir bijis ļoti grūti. Tas prasījis gan lielu pacietību, gan daudz laika. 2008. gadā nekam citam, kā vienīgi iedzīvotāju pārliecināšanai un informēšanai, kā arī uzsākto renovācijas darbu kontrolei, viņai laika neesot bijis. Arī ekonomikas ministrs Artis Kampars atzina, ka liela nozīme ir tieši tam, vai starp namu apsaimniekotājiem un māju vecākajiem ir tādi entuziasti kā Valentīna Jermaka, kas, paši būdami pārliecināti par māju renovācijas nepieciešamību, spēj aizraut un par to pārliecināt arī citus.
Entuziasts ir arī Madonā
Vai tādi cilvēki dzīvo arī Madonas pilsētā? Izrādās, vismaz viens ir „iededzies" par šīs idejas īstenošanu, un tas ir daudzdzīvokļu mājas Ērgļu ielā 7 vecākais Guntars Agate Paeglis. Vaicāts, vai šādas runas pilsētā atbilst īstenībai, viņš apstiprina, ka patiešām dzīvojot mājā, kur ir viena no lielākajām maksām par siltumu Madonā un kur ne tikai pēc viņa, bet arī citu iedzīvotāju domām ir jāmaina viss.
– Tas attiecas gan uz apkures sistēmu, gan mājas siltināšanu, gan caurā jumta seguma nomaiņu. Noteikti ir jāsiltina viena ārsiena, dzīvokļos jāmaina radiatori un jāierīko individuālā siltumenerģijas uzskaites sistēma, uzstādot siltuma sadalītājus jeb skaitītājus uz katra radiatora. Jāveic koplietošanas telpu logu un durvju nomaiņa, kas nav mainīti kopš mājas uzcelšanas pirms vairākiem gadu desmitiem, tāpat balkonu dekoratīvās apmales, kā arī jāveic citi darbi, – uzskata Guntars Agate Paeglis.
Viņš uzsver, ka par siltuma zuduma novēršanu daudzdzīvokļu mājā Ērgļu ielā 7 tiek domāts jau samērā ilgi un ir izvērtēti divi varianti.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 17.04.2010.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto