Madonas kultūras namu, kaut arī tas netiek būvēts no jauna, pēdējos gados vietējā mērogā varēja salīdzināt ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku, kuras projektēšana un tagad būve prasa gan daudz laika, gan nervu.
Kultūras nama ēkas rekonstrukcijas 1. kārta, kad tika rekonstruēta centrālā nama daļa, pēc divus gadus ilgušiem darbiem noslēdzās 2008. gadā. Aptuveni gadu vēlāk darbi tika uzsākti nama administrācijas spārnā, kur notika arī laulību ceremonijas, kā arī tā sauktajā „sētas mājā”, ko šobrīd apdzīvo Madonas bērnu un jauniešu centra pulciņi un Madonas novada jauniešu dome. Divas no ēkas daļām ir rekonstruētas un nodotas ekspluatācijā, taču ar kultūras nama administrācijas/dzimtsarakstu nodaļas ēku viss tik rožaini nav. Gan kultūras nama, gan Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas darbinieki uz telpām gaida jau trešo gadu.
Rekonstrukcijas gaitas uzraudzītājs, Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītājs Nauris Volkovs neslēpa, ka kultūras nama 2. kārtas rekonstrukcijā problēmu ir bijis ļoti daudz, taču būtiskākās no tām radījuši projektētāji un būvnieki.
— Līgumu ar SIA „Latspas” par kultūras nama rekonstrukcijas 2. kārtu pašvaldība noslēdza 2009. gada aprīlī. Uzņēmumam bija jāveic celtniecības darbi, kā arī ar elektroinstalāciju un apgaismes ķermeņu uzstādīšanu saistītie darbi. Izsludināt iepirkumu uz visu darbu veikšanu nebija iespējams, jo projektētājs ilgstoši neiesniedza tehnisko dokumentāciju. Gan objektīvu, gan nepamatotu iemeslu dēļ sākotnējo līguma izpildes termiņu ar SIA „Latspas” ir nācies pagarināt jau 11 reižu (sākotnējais termiņš bija 2009. gada septembris), un darbi vēl tagad nav pabeigti. Tiesa, neizpildītie darbi uzņēmumam ir vien par Ls 961, kas uz kopējās līguma summas fona — Ls 612 000 — nav daudz. Viņiem ir atlikusi vien apgaismes ķermeņu ievietošana interjera elementos, — norādīja Nauris Volkovs, piebilstot, ka, lai gan darbi ir gājuši gliemeža tempos un ne bez sarežģījumiem, tie ir gandrīz noslēgušies.
Ar vietējiem iet vissmagāk
Daudz smagāka situācija izveidojās ar vietējo uzņēmumu SIA „Vidzeme 90”. Pēc tam, kad 2010. gada nogalē beidzot no projektētāja bija saņemti interjera projekti, varēja izsludināt iepirkumu arī šai rekonstrukcijas sadaļai, un par darbu veicēju tika izraudzīta SIA „Vidzeme 90”. Līgums tika noslēgts 2011. gadā, un saskaņā ar to darbiem bija jānotiek no tā paša gada februāra līdz jūlijam.
— Pirmos pāris mēnešus uzņēmums strādāja, taču pēc tam pagaisa. Iesākumā projekta sanāksmes vēl tika apmeklētas, taču tad viņi pazuda pavisam un savas saistības nepildīja. Ar SIA „Vidzeme 90” bija noslēgti divi viens ar otru nesaistīti līgumi — viens par sētas korpusa un otrs par ielas korpusa interjeru. Tā kā sētas korpusa — multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra — izveide tika veikta par Šveices finanšu instrumenta līdzekļiem un paredzēja stingri noteiktu termiņu, līgums ar uzņēmumu tika lauzts un pašvaldība izsludināja jaunu iepirkumu. Laužot vienu līgumu, pašvaldība līdz 2012. gada 15. aprīlim pagarināja darbu izpildes termiņu kultūras nama administrācijas spārna interjeru izbūvei. Atkal tika doti solījumi, ka darbi tiks paveikti, taču šā gada februārī pēdējo reizi izdevās sazvanīt uzņēmuma īpašnieku, un drīz no objekta pazuda arī strādnieki, — notikumu hronoloģiju turpināja attīstības nodaļas vadītājs.
No šā brīža situācija kļūst sarežģītāka, jo, nerodot kontaktu ar uzņēmēju, pašvaldībai līgums ar SIA „Vidzeme 90” jālauž vienpusēji. Praksē tas nozīmē divu vēstuļu sūtīšanu uzņēmumam, pirmajā brīdinot par līguma laušanu, ja darbi neatsāksies, un otrajā informējot, ka līgums tiek lauzts. Tā kā abas vēstules adresātu nesasniedza, bija jāgaida likumā noteiktās 30 dienas, kamēr vēstule nostāv pastā un nonāk atpakaļ līdz sūtītājam.
— Tas nozīmē, ka mēs ar katru vēstuli zaudējam piecas nedēļas. Visi šie pasākumi ir jāveic, lai vēlāk uzņēmumam nebūtu iespējas vērsties tiesā pret pašvaldību. Pirms pāris nedēļām pašvaldība no pasta saņēma otro vēstuli, kuru adresāts nav saņēmis, un tādēļ līgumu var uzskatīt par lauztu. Tagad pašvaldības iepirkumu komisija varēs piesaistīt citu būvuzņēmēju un slēgt jaunus līgumus atlikušo darbu izpildei, —
tālāko notikumu gaitu iezīmēja attīstības nodaļas vadītājs.
Uzņēmuma un pašvaldības krustugunīs cietēja ir vēl viena puse — apakšuzņēmēji, ar kuriem SIA „Vidzeme 90” vienojās par atsevišķu darbu izpildi, taču ar tiem nenorēķinājās, lai gan pašvaldība bija ģenerāluzņēmējam sniegusi avansa maksājumu, ar kuru būtu pieticis, lai segtu saistības pret apakšuzņēmējiem.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.08.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto