Bezdarba līmenis jauniešu vidū (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) Latvijā ir aptuveni divas reizes lielāks nekā vidējais bezdarba līmenis valstī. Arī Eiropas Savienībā kopumā jauniešu bezdarba problēma tiek uzskatīta par aktuālu jau ilgāku laiku.
Tādēļ pagājušajā gadā tika uzsākta Jauniešu garantiju programma, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem atgriezties izglītības iestādē vai iekļauties darba tirgū, tādējādi mazinot jauniešu bezdarbu un uzlabojot viņu konkurētspēju darba tirgū.
Pagājušajā ceturtdienā, lai informētu Madonas novada vidusskolēnus par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) koordinēto „Jauniešu garantiju" programmu, kā arī raisītu jauniešos interesi par to, kādu dzīves ceļu izvēlēties pēc vidusskolas beigšanas, Madonā viesojās labklājības ministrs Uldis Augulis, NVA vadītāja Inese Kalvāne, Banku augstskolas profesors Andris Sarnovičs, kā arī NVA sabiedrisko attiecību nodaļas speciālists Ints Teterovskis.
Karjera jāplāno laicīgi
NVA vadītāja Inese Kalvāne, uzrunājot skolēnus, pastāstīja, ka NVA ir valsts institūcija, kura palīdz cilvēkiem atrast darbu, ja šāda palīdzība ir nepieciešama.
– Tā ir arī aģentūra, kas palīdz izvēlēties cilvēkiem karjeras ceļu. Viens no projektiem, kas orientēts tieši uz jauniešiem, ir Jauniešu garantiju programma. Tā tika izstrādāta tādēļ, ka Eiropā (un tostarp Latvijā) ir daudz jauniešu, kuriem nav profesionālās kvalifikācijas un kuri nestrādā. Tie ir arī jaunieši ārpus skolas sola. Mans aicinājums un lūgums jums ir, satiekot šos jauniešus, kas nemācās un nestrādā, tos uzrunāt, izskaidrot un novirzīt uz NVA mājas lapu, kur ir plašāka informācija par viņiem sniegtajām iespējām, – jauniešus uzrunāja Inese Kalvāne.
Pēc viņas teiktā, pieprasījums tuvākajās desmitgadēs darba tirgū saistīsies ar jomām, kurās nepieciešamas padziļinātas zināšanas matemātikā, – informācijas tehnoloģijas, medicīna, inženiertehniskās zinātnes utt.
– Jauniešiem jau šobrīd ir svarīgi saprast, kāds ir un būs vidējā un ilgā termiņa pieprasījums darba tirgū, un atbilstoši tam sagatavoties. Lai būtu labi darbinieki vai darba devēji, līdz ar profesionālos kvalifikāciju, kas iegūstama skolās un augstskolās, nozīmīgas ir arī neformālās zināšanas un prasmes. Darbiniekam jāprot runāt ar otru cilvēku, noturēt viņa uzmanību, jāpārvalda dažādas modernās tehnoloģijas, kas jums, jauniešiem, varbūt šķitīs pašsaprotami, taču ikdienā lielai daļai darbinieku sagādā grūtības. Nozīme ir arī svešvalodu zināšanām un prasmei vadīt auto, – skolas laiku kā īsto brīdi, kad sākt apzināties savu karjeras ceļu un pie tā mērķtiecīgi strādāt, minēja Inese Kalvāne.
Brīvprātīgo darba priekšrocības
NVA Sabiedrisko attiecību nodaļas speciālists Ints Teterovskis, kas sabiedrībai plašāk pazīstams kā kordiriģents, ar skolēniem dalījās savā pieredzē attiecībā uz NVA piedāvātajiem pasākumiem jauniešiem, kā arī plašāk pastāstīja par priekšrocībām, ko sniedz brīvprātīgo darbs.
– Noteikti atminaties, ka pirms gada Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tas bija vērienīgs projekts, jo pirmo reizi kādai no Latvijas pilsētām bija tik liels gods. Arī pats iesaistījos pasākuma organizēšanā un kļuvu par brīvprātīgo programmas vadītāju. Tika izveidota brīvprātīgo sistēma, kurā darbojās vairāk nekā 4000 iedzīvotāju, kuru vidējais vecums bija 21 gads. Brīvprātīgā darbam ir ļoti tieša saikne ar darba tirgu. Esmu ticies ar vairāku skolu jauniešiem. Parasti to, kuri iesaistījušies brīvprātīgo darbā, skaits ir neliels, jo valda uzskats – „vai es muļķis, lai par velti strādātu?". Brīvprātīgā darbs ir liela iespēja izmēģināt spēkus tajā jomā, par kuru ir interese. Arī šajā auditorijā redzēju paceļamies daudz roku, kad tika vaicāts, cik no jums vēl nezina, ko varētu tālāk dzīvē darīt. Neraugoties uz to, droši vien katram no jums ir vismaz viena joma, kas šķiet interesanta. Brīvprātīgā darbs ir tas, kas ļauj darīt to, kas interesē, un tad izlemt, vai tas ir vai nav jums piemērots. Piemēram, organizējot brīvprātīgos „Rīga 2014" pasākumiem, ļoti liela jauniešu interese bija par kultūras jomu. Bija tādi, kas teica – „vēlos kļūt par kultūras pasākumu menedžeri". Kad viņi ieraudzīja šī darba „virtuvi" un ikdienu, bija jaunieši, kas apzinājās, ka šis darbs ir pārāk sarežģīts un arī piemērotu iemaņu viņiem trūkst, – to, ka labāk laikus apzināties, ka kāda profesija vai nodarbe jaunietim nav piemērota, nevis pie šādas atklāsmes nonākt vēlāk dzīvē, kad jau iztērēts laiks un līdzekļi, uzsvēra Ints Teterovskis.
Viņš aicināja nebaidīties izmantot arī NVA piedāvājumu attiecībā uz jauniešu nodarbinātību.
– „Rīga 2014" ietvaros no NVA pie mums nonāca vairāki cilvēki, kuri pēc pusgada sāka strādāt pastāvīgā darbā, jo sevi ļoti labi bija apliecinājuši. Ja viņi būtu mēģinājuši darbu iegūt, nākot uz darba interviju „Rīga 2014" centrālajā ofisā, diezin vai pie darba tiktu, jo tobrīd viņiem nebija pieredzes, ko jau vēlāk viņi guva, pusgadu darbojoties NVA programmas ietvaros, – akcentēja Ints Teterovskis.
Atgriežoties pie brīvprātīgo darba nozīmes, sabiedriski aktīvais kordiriģents neslēpa, ka brīvprātīgo darba pieredze var kalpot par būtisku priekšrocību, vēloties iestāties starptautiskā augstskolā vai uzņēmumā, jo ārvalstu uzņēmumi un iestādes brīvprātīgā darbu un jauniešu sociālo aktivitāti vērtē ļoti augstu. Viņš arī aicināja nebaidīties ieklausīties ne tikai savos līdzcilvēkos (draugos, ģimenes locekļos), medijos un ekspertos, bet arī savā iekšējā balsī, kas bieži vien pateiks priekšā pareizo ceļu.
Pašvaldības atbalsts
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters vidusskolēnus informēja par novada pašvaldības organizētajiem atbalsta pasākumiem, kuri dažam labam jaunietim var kalpot par pozitīvu grūdienu, izglītības un darba gaitas uzsākot vai turpinot.
– Mani priecēja tas, ka šajā auditorijā pacēlās dažas rokas, kad jums vaicāja par to, cik no jums vēlas būt uzņēmēji. Madonas novads rīko grantu konkursu „Madona var labāk!", kura kopējais finansējums ir 40 000 eiro (pērn bija 32 000 eiro). Ja jums ir ideja par produktu, ko vēlaties ražot, iecere attīstīt savu saimniecisko darbību, pulcējiet ap sevi domubiedrus un dodiet mums iespēju sniegt jums atbalstu. Vecuma ierobežojuma konkursā nav. Līdz šim aktīvi konkursā ir bijuši Madonas Valsts ģimnāzijas audzēkņi, tostarp tolaik vēl skolēnu mācību uzņēmuma „Dream sleep" izveidotāji. Starp jums ir arī skolēni, kuri vēlas kļūt par programmētājiem. Vēlos informēt, ka pērn Madonas novada pašvaldība sadarbībā ar Rēzeknes Augstskolu sāka Madonā organizēt apmācības programmētājiem. Lielākā daļa vietu ir budžeta. Vēlamies Madonā izveidot 100-200 cilvēku plašu programmētāju kopu, kas, atrodoties mūsu novadā, strādātu uz visu pasauli. Tiesa, šis ir darbs, kas prasa daudz zināšanu un uzcītības, taču, ja jums ir interese, varat šo iespēju izmantot. Ja runājam par darba iespējām vasarā, ministrs aicināja apvienot NVA un pašvaldības resursus, ko mēs ar prieku atbalstām, līdz ar to jums ir iespēja strādāt un saņemt atalgojumu pie novada uzņēmējiem, vienlaikus labāk iepazīstot gan uzņēmējdarbību, gan savu izvēlēto profesiju, – izmantot pašvaldības sniegto piedāvājumu jauniešus aicināja Andrejs Ceļapīters.
Jauniešu nodarbinātība – prioritāte
Uldis Augulis, raksturojot savu reģionālo vizīti Madonā, „Staram" norādīja, ka pašvaldības un Labklājības ministrija ir tuvākie partneri, tādēļ ir svarīgi, lai abām pusēm būtu kopīgs redzējums gan par sociālo darbu, gan sociālās jomas attīstību.
– Šajā apmeklējuma reizē uzsvars ir uz jauniešu, īpaši to, kas mācās vidusskolās, auditoriju. Vēlamies pievērst jauniešu uzmanību tam plašajam piedāvājumam, ko šobrīd sniedz NVA. Centrālais pasākumu kopums ir Jauniešu garantiju programma, ko Latvija Eiropas Savienībā ir uzsākusi kā viena no pirmajām. Tās mērķis – veicināt, lai pēc iespējas mazāks būtu to jauniešu skaits, kuri ir bez darba, kā arī nemācās. Latvijā ir 30 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri nedz strādā, nedz mācās. Tā ir ne tikai Latvijas vai ES, bet gan globāla mēroga problēma. Pērn, uzsākot darbu ministra amatā, norādīju, ka jauniešu nodarbinātība būs ministrijas prioritāte. Programma savu darbību ir uzsākusi, taču, lai jaunieši par to un tās piedāvājumu uzzinātu, mums ir jānāk un ar viņiem jārunā, ko gan ministrijas, gan NVA darbinieki, gan es pats daru. Dodamies uz pašvaldībām, skolām un informējam par jauniešu nodarbinātības pasākumiem. Jauniešu garantiju programmas aktīvā fāze Latvijā ir sākusies vien šogad, taču jau pērn tika piedāvāta iespēja izmantot karjeras konsultācijas, ko kopumā izmantojuši 19 000 jauniešu, daudzi no viņiem – atkārtoti. 6000 no tiem, noslēdzot darba līgumus, ir iekārtojušies pastāvīgā darbā, kas ir ļoti labs rādītājs, – norādīja Uldis Augulis.
Vaicāts, kā paši jaunieši dažādās auditorijās uztver sniegto informāciju, ministrs atzīmēja, ka sākotnēji tiek ķiķināts, taču sarunu gaitā jaunieši aizvien uzmanīgāk ieklausās un sāk domāt par savu tālāko dzīves ceļu. Uldis Augulis atzina, ka jauniešiem palīdzība nepieciešama šobrīd, kad viņi vēl atrodas skolas solā, jo izdarītā izvēle ietekmēs viņu turpmāko dzīves ceļu, kā arī karjeru.
Tikšanās noslēgumā Ints Teterovskis, kā jau diriģentam pienākas, sarīkoja kopīgu sadziedāšanos, uz klavierēm izpildot „Prāta vētras" skaņdarbu „Mana dziesma". Pēc skanīgajām balsīm bija noprotams, ka zālē bija sapulcējušies nākamie skolēnu dziesmu svētku dalībnieki.