Laikraksts „Stars" ir saņēmis vēstuli no kāda lasītāja, kurš īrē pašvaldības dzīvokli: „Tā kā dzīvoju pašvaldībai piederošā vienistabas dzīvoklī, šā gada 23. aprīlī devos uz pašvaldību un uzrakstīju iesniegumu par logu maiņu, jo ziemā caur logiem nāk aukstums, īpaši tad, ja logos pūš vējš (pat aizkari kustas), bet dzīvojamās istabas logiem (kad lietus ar vēju sitas logos) vēl iekšā tek arī ūdens, un tas notiek jau kopš mājas nodošanas ekspluatācijā – 1988. gada."
Vīrietis uzsver, ka neesot līdzējusi ne logu blīvēšana, ne līmēšana, tāpēc cerējis, ka logi tikšot nomainīti. 18. jūnijā logus ar fotoaparātu sabildējis „Madonas namsaimnieka" pārstāvis un teicis, ka attēlus nosūtīs apskatīšanai pilsētas pārvaldniekam, lai tiktu izlemts, vai nepieciešams mainīt logus. 29. jūnijā īrnieks sazinājies ar pilsētas pārvaldnieku, un viņam atbildēts:"logi vienkārši neesot kopti un krāsoti (nezinu gan, kur viņš to saskatīja?). Ja gribot, lai mainot logus paši, viņš nelikšot mainīt tikai tāpēc, ka es pats tā esmu sagribējis. Es teicu, ka man tie jaunie logi nav obligāti vajadzīgi. Ja negrib mainīt, lai nemaina, bet tad lai tos vismaz saremontē."
Tomēr, kā uzsver lasītājs, arī vēl 10. jūlijā logu jautājumā nekas neesot darīts. „Cik ilgi vēl jāgaida uz kādu normālu rīcību? Vai tad tiešām nav skaidrs, ka padomju laikos celtajās mājās ap logiem liktais pakojums (pakulas) sen vairs nav derīgs un ka vismaz tas ir jānomaina? Tūlīt jau būs pagājusi vasara, un joprojām pa šiem mēnešiem nekas nebūs izdarīts."
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris komentēja šo situāciju: – Dzīvokli tika uzdots apsekot SIA „Madonas namsaimnieks", un saņēmām atbildi, ka logi ir normālā stāvoklī, vien jāpiekrāso, un tos nav nepieciešams mainīt. Speciālista viedoklim es uzticos. Gadījumos, ja logi tiešām krīt ārā vai ir katastrofālā stāvoklī, pašvaldība tos ir mainījusi, taču šis nav tas gadījums. Nav arī gluži tā, ka logiem pūstu garām, tie vien ir mazliet jāpiekrāso. Jāsaprot, ka nevaram izpildīt katra īrnieka iegribas – tad būs maisam gals vaļā.
Jāpiebilst, ka pēc likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" pašvaldības piedāvātajai dzīvojamajai telpai īrēšanai jābūt dzīvošanai derīgai, t. i., „Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai". Guntis Ķeveris arī atgādināja, ka, piešķirot pašvaldības dzīvokli, ar īrnieku tiek noslēgts īres līgums, kurā atrunāti īrnieka pienākumi:
– Līgumā noteikts, ka īrniekam katru otro gadu ir jāveic kosmētiskais remonts. Diemžēl reālā situācija ir tāda, ka varbūt tikai aptuveni 10% pašvaldības dzīvokļu īrnieku šos noteikumus pilda. Nevar būt tā, ka īrnieks gadu gadiem dzīvo dzīvoklī, neko nedara, bet tikai sagaida no pašvaldības. Ja īrniekam trūkst līdzekļu remonta veikšanai, ir jāvēršas sociālajā dienestā, lai tiktu izvērtēta dzīvokļa pabalsta piešķiršana, bet savi pienākumi arī ir jāpilda.
Jau iepriekš, laikrakstā diskutējot par situāciju saistībā ar pašvaldības izīrētajiem dzīvokļiem, vairākkārt secināts, ka pašvaldības dzīvokļu fondā ir tāds piedāvājums, kāds nu tas ir – pārsvarā estētiski novecojis, neremontēts, taču platības ir apdzīvojamas tajā izpratnē, kas arī noteikta likumā. Jebkādi remontdarbi, kā to zina ikviens privāto dzīvokļu īpašnieks vai īrnieks, izmaksā dārgi, tāpēc pašvaldības gadījumā, kā to skaidroja Guntis Ķeveris, tiek veikti patiesi kritiskās situācijās. Kā arī īrniekiem tomēr rūpīgi jāizpēta savs īres līgums, vai mājoklī nepieciešamos remontdarbus, tai skaitā logam, tomēr nav pienākums veikt pašam?