Pirms nedēļas piektdienā Koknesē notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 22. kongress, kurā piedalījās Valsts prezidents Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kā arī vairāki ministri un Saeimas deputāti.
Kongresā, kura moto visai kareivīgi skanēja „Attīstību vadīt pašiem!", tika pieņemtas trīs rezolūcijas – „Par attīstības vadības principu maiņu", „Par strukturālo reformu likumdošanā" un „Par ceļiem".
Par to, kas šajās rezolūcijās iekļauts un vai pašvaldību vēlmes rada dzirdīgas ausis un izpratni arī ministru un deputātu vidū, vaicājām vienam no kongresa dalībniekiem –
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram.
Eiropas naudu – reģioniem
Viens no centrālajiem un konkrētākajiem uzstādījumiem bija iekļauts rezolūcijā „Par attīstības vadības principu maiņu".
– Līdz šim iepriekšējos divos Eiropas Savienības plānošanas periodos dominēja nozaru skatījums. Ministrijas izplānoja savas prioritātes, un pašvaldībām vajadzēja pielāgoties ministriju noteiktajiem uzstādījumiem finansējuma saņemšanai un konkrētu projektu realizēšanai.
Šis apstāklis arī rada vislielākās problēmas, jo vietējais, reģionālais redzējums atšķiras no ministriju finansējuma piedāvājuma. Šobrīd faktiski ir tikai divas programmas, kas ievērtē vietējo pašvaldību redzējumu. Tā ir pilsētvides programma, kurā iesaistītas 17 Latvijas pilsētas, un Lauku atbalsta dienesta organizētā trešās ass programma, kas katram pagastam paredzēja Ls 140 000. Visi pārējie ir nozaru skatījumi, līdz ar to pašvaldības atrodas situācijā, ka finansējums ir pieejams, taču ne vienmēr tas ļauj atrisināt būtiskākās prioritātes. Tad pašvaldībai ir jāpieņem lēmums – piedalīties programmā un īstenot piekto vai desmito prioritāti vai arī nepiedalīties, apzināties, ka pirmajai prioritātei naudas tāpat nav. Tādēļ no LPS ir nācis ierosinājums nākamajā ES programmēšanas ciklā, kas būs 2014.-2020. gadam, kardināli mainīt kārtību. Katra teritorija saņemtu noteiktu ES finansējuma kvotu. LPS piedāvājums ir vienu trešdaļu no visiem struktūrfondiem novirzīt teritorijas attīstībai, un pēc sava attīstības plānojuma katra teritorija izvēlētos aktuālākos prioritāros objektus, kas tai konkrēti ir būtiskākie. Protams, liela nozīme ir Eiropas Komisijas kopējiem uzstādījumiem un vadlīnijām, kuru nav daudz, taču tas, kā apgūt, kādas prioritātes izvirzīt, kādas aktivitātes veikt par ES finansējumu, tiek lemts nacionālā līmenī, un LPS aicina trešdaļu finansējuma novirzīt tā, lai tas būtu nevis sektorāli, bet teritoriāli dalīts, – rezolūcijas pamatdomu izklāstīja Andrejs Ceļapīters.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 28.05.2011.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS