Ziemassvētku un Jaungada gaidīšanas laiks pasta nodaļās vienmēr ir piepildīts. Noslēdzas preses izdevumu parakstīšanas kampaņa nākamajam gadam, cilvēki steidz iegādāties apsveikuma kartītes vai nosūtīt pakas saviem mīļajiem tepat Latvijā un arī ārvalstīs. Šajā laikā apmeklētāju pasta nodaļās ir vairāk nekā parasti ikdienā.
– It kā jau sniedzam tos pašus pakalpojumus, ko visa gada laikā, bet svētku gaidās cilvēki tomēr vairāk iegādājas gan pastmarkas, gan apsveikuma kartītes, gan kalendārus, līdz ar to pasta nodaļā ir vērojama lielāka rosība, – šotrešdien tiekoties atzina arī Mētrienas pasta nodaļas priekšniece Lelde Grudule.
Vaicāta par preses izdevumu abonēšanu 2015. gadam, viņa informēja, ka līderis, protams, tāpat kā iepriekšējos gados, ir Madonas reģiona laikraksts „Stars".
– Domāju, ka tas būtu pēdējais, no kā cilvēki atteiktos, ja finansiālu apsvērumu dēļ vairs nevarētu atļauties abonēt preses izdevumus. Daudzi abonē arī „Latvijas Avīzi" – gan kopā ar „Mājas Viesi", gan atsevišķi. Ir abonenti, kas arī „Staru" ir iecienījuši pasūtīt komplektā ar žurnālu „Māja". Joprojām ļoti populāri ir „Ievas" grupas žurnāli, kurus daudzi abonē tieši šonedēļ – „Svētku nedēļā", kad to iespējams izdarīt ar ievērojamām atlaidēm. Savs abonentu loks ir arī „Privātajai Dzīvei", „Kas Jauns", bērnu žurnāliem un citiem. Izdevumus varam piedāvāt visām gaumēm un interesēm, tai skaitā rokdarbniecēm, krustvārdu mīklu minētājiem, medniekiem, makšķerniekiem un citām interešu grupām, – preses izdevumu pasūtīšanu nākamajam gadam raksturoja Lelde Grudule.
Viņa Mētrienas pasta nodaļu vada jau kopš 2005. gada, bet pasta darba pieredze Leldei ir vēl lielāka. Pastā sākusi strādāt ļoti jauna – uzreiz pēc vidusskolas beigšanas. Tad darba apjoms bijis daudz lielāks un arī darbs pasta nodaļā bijis vairākiem cilvēkiem. Tolaik kolhozā strādājuši daudz viesstrādnieku, kuri ļoti aktīvi izmantojuši pasta pakalpojumus – rakstījuši vēstules, sūtījuši apsveikumus un pakas saviem radiem un draugiem uz citām padomju republikām, kas tagad ir kļuvušas par neatkarīgām valstīm, kā, piemēram, uz Ukrainu, Moldovu.
– Mētrienas pasta nodaļā (toreiz tā vēl saucās Pamatu) par operatori sāku strādāt 1986. gadā, kad to vadīja Laimdota Sniedze. Darbā mani pieņēma toreizējā Madonas pasta priekšniece Ārija Skubiņa. Tad laiki mainījās, daudzi viesstrādnieki aizbrauca, samazinājās darba apjoms, un tika samazināti arī štati. Kādu laiku pastrādāju par pastnieci un uz īsu brīdi pat aizgāju no pasta, bet tad 1995. gadā toreizējā pasta priekšniece Laimdota Sniedze nolēma doties pensijā un turpmāk pildīt šos pienākumus piedāvāja man, tātad nākamgad būs jau 20 gadu, kopš vadu Mētrienas pasta nodaļu. Šajos gados ir piedzīvotas dažādas izmaiņas. Bija laiks, kad pasta nodaļām bija piesaistīti arī pastnieki, un mēs bijušajā Madonas rajona teritorijā bijām pirmie, kas uzsāka preses izdevumu un pasta sūtījumu motorizēto piegādi, – pastāstīja Lelde Grudule.
Vēlākajos gados pasta piegāde visā Latvijā tika optimizēta, un tagad Mētrienas pagastā to nodrošina Madonas iecirknis.
Uz tagadējām telpām „Oglīšos" Mētrienas pasta nodaļa pārcēlās 2006. gadā, kad par Madonas pasta direktoru strādāja Aivars Karlsons.
– Šeit ir ļoti ērti gan pašiem darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Es domāju – kamēr laukos būs cilvēki, arī pasts pastāvēs. Mēs klientiem esam pieejami tuvu viņu dzīvesvietai, un cilvēkiem laukos tas ir ļoti svarīgi, lai uz vietas pagastos būtu pieejami pasta pakalpojumi, pastāvētu skola, tautas nams, bibliotēka, interneta pieslēguma punkts, protams, arī pagasta pārvalde. Visas šīs lietas cilvēkiem ir ļoti vajadzīgas, – akcentēja Lelde Grudule.
Līdzīgu viedokli pauda arī mētrēnietes Inese Podiņa un Valentīna Zepa.
– To, ka mums nebūtu savas pasta nodaļas, ir pat grūti iedomāties. Te ir iespējams gan iegādāties daudzas ikdienā nepieciešamas preces, gan samaksāt rēķinus, gan abonēt avīzes un žurnālus vai tos nopirkt, gan nosūtīt ierakstītās vēstules un izmantot citus pasta pakalpojumus. Es abonēju un lasu „Staru", „Praktisko Latvieti", žurnālu „Astes" un vēl dažus citus izdevumus. Pasta nodaļā var arī sastapt daudzus cilvēkus un pārrunāt visas aktualitātes, – uzsvēra Inese Podiņa.
– Lai vai kam, bet pasta nodaļai laukos ir jābūt. Es dzīvoju tepat netālu un pastā iegriežos gandrīz vai katru dienu. Vajadzību jau ir daudz, piemēram, šodien es atnācu, lai iegādātos TV papildināšanas karti, – atzīmēja Valentīna Zepa.
Savukārt Lelde Grudule piebilda, ka laukos pasts zināmā mērā pilda arī sociālo funkciju.
– Ļoti daudziem cilvēkiem laukos nav datoru un interneta, daļa to nemaz nevēlas apgūt, it sevišķi, ja dzīvo vieni un tuvumā nav bērnu, kas viņiem palīdzētu apgūt mūsdienu tehnoloģijas. Daudziem joprojām patīk rēķinus apmaksāt skaidrā naudā, grib saņemt kases čekus, nevis veikt norēķinus virtuālā vidē, lai, kā saka, sirds būtu mierīga, ka laikus veikti visi maksājumi. Daļa uz pastu nāk, lai noskaidrotu neskaidrības attiecībā gan uz „Latvenergo", gan „Lattelecom" pakalpojumu izmantošanu, jo, kad viņi mājās paši mēģina sazvanīt uzņēmumus un viņiem liek spiest ciparu viens, divi vai kādu citu, daudzi apjūk un nesaprot, kas īsti jādara, lai saņemtu atbildi uz interesējošo jautājumu. Tad konsultēties nāk uz pasta nodaļu, un mēs cenšamies palīdzēt arī tad, ja tas īsti neietilpst darba pienākumos. Laukos jau ir sava darba specifika, – akcentēja Lelde Grudule.
Viņa uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir arī jāatgādina, kad konkrētajam preses izdevumam beidzas abonements: – Cilvēki ir diezgan neapmierināti, ja gadījies piemirst abonēt kādu avīzi vai žurnālu un to ir atskārtuši tikai tad, kad pastkastītē vairs nav interesējošā izdevuma, tāpēc daudziem ļoti patīk akcija „Abonē šodien un saņem pēc divām darbdienām". Pateicoties datorizētajai sistēmai, kas ir ieviesta arī Mētrienas pasta nodaļā, klientiem varam izsniegt izziņas, līdz kuram mēnesim konkrētais preses izdevums ir pasūtīts.
Lelde Grudule ir vietējā, dzimusi Mētrienā, bet vidusskolu pabeigusi Rīgā, jo pēc pamatskolas izvēlējusies mācību iestādi ar mūzikas novirzienu, taču dzīve iegrozījusies nedaudz citādāk. Tomēr savulaik izdarīto izvēli strādāt pastā nenožēlo.
– Darbs pastā man tiešām patīk, tas ir interesants, un arī mūzika nekur nav pazudusi. Vienubrīd gan bija domas arī par ārzemēm, bet tās ātri atmetu, jo nekad jau nevar zināt, kā būtu svešumā. Iespējams, to var skaidrot arī ar to, ka man gandrīz visu laiku ir bijis pastāvīgs darbs, tāpēc neko citu īpaši neesmu meklējusi. Bet par sevi varu teikt arī šādus vārdus: esmu Mētrienas un Latvijas patriote. Tā mani vecāki mani ir audzinājuši, un arī viņi paši tam ir labs piemērs, jo visu mūžu ir strādājuši sabiedrības labā, un tas droši vien nevarēja neatstāt iespaidu uz mani, – akcentēja Lelde.
Viņa, starp citu, savā ģimenē nav vienīgā, kas ļāvusies mūzikas burvībai. Arī jaunākais dēls, kas mācās Mētrienas pamatskolā, apmeklē mūzikas skolu, spēlē pūtēju orķestrī un, cerams, nākamvasar piedalīsies Skolēnu dziesmu un deju svētkos Rīgā. Arī Lelde pati aktīvi iesaistās pagasta sabiedriskajā dzīvē, spēlē dramatiskajā kolektīvā, šogad sākusi dziedāt korī „Jūsma". Savukārt vecākais dēls spēlē volejbolu, bet šis sporta veids, kā zināms, Gruduļu dzimtā ir jau gēnos…
Vaicāta, ko pašai patīk lasīt, Lelde atklāja, ka ielūkojas daudzos preses izdevumos, lai varētu atbildēt arī uz klientu jautājumiem, par ko rakstīts jaunākajos žurnālos un laikrakstos, un viņi varētu izvēlēties, kādu preses izdevumu iegādāties.
– Vispirms es pāršķirstu „Staru", lai uzzinātu vietējos jaunumus, tad „Ievas Stāstus" un citus izdevumus. Noteikti izlasu „Annas Psiholoģiju". Bet visvairāk tomēr patīk nopietnāka lasāmviela, it sevišķi ar kultūras dzīvi un kultūras cilvēkiem saistīta. Nozīmīga vieta ir arī vietējai avīzei „Mētrienas Dzīve", kas ļoti plaši atspoguļo pagasta dzīves jaunumus un notikumus. Vēl pilnīgāka Mētrienas pagasta vēsture ir tikai mana tēva – Ilmāra Gruduļa – kladēs un hronoloģijās, – piebilda Lelde Grudule.
AGRA VECKALNIŅA foto