Valsts prezidents Raimonds Vējonis, 1. septembrī apmeklējot Madonu, ne vienreiz vien uzsvēra, ka šī nav vienkārša darba vizīte, bet gan emocionāla atkalredzēšanās gan ar vietu, gan cilvēkiem, kuru vidū viņš ir uzaudzis.
Plašajā vizītē, kas noslēdzās vien vēlu vakarpusē, Valsts prezidentam bija ieplānota arī tikšanās ar iedzīvotājiem, uz ko diemžēl bija ieradušies vien aptuveni pussimt cilvēku. Pie tā var vainot gan lietaino laiku, gan to, ka tikšanās notika darbdienas vidū. Neraugoties uz to, jautājumu netrūka, un tie aptvēra gana plašu problēmu loku.
Negrēkot uz bērnu rēķina
Tikšanās ievadā Valsts prezidents akcentēja tos jautājumus, kurus viņš pats savā darbībā uzskata par nozīmīgiem un risināmiem. Kā vienu no pirmajiem (nav nejaušība, ka tieši Zinību dienā) Raimonds Vējonis minēja izglītību, jo tās loma, būvējot un nostiprinot valsti, ir ļoti nozīmīga.
Uzrunā prezidents pieskārās arī plānotajai Madonas vidusskolu apvienošanai.
– Zinu, ka daudziem Madonā jautājums par skolu apvienošanu ir sāpīgs. Neviens no mums nevēlas, ka skolas tiek apvienotas, taču tai pašā laikā apvienošana nav jāuztver kā skolas iznīcināšana. Bieži vien sāpīgo skolu apvienošanu ir nepieciešams vērtēt no efektivitātes un mācību kvalitātes viedokļa. Mēs nedrīkstam grēkot uz savu bērnu rēķina. Nepieņemti lēmumi, neizdarīti darbi, kas varbūt tai brīdī, šķiet, kādu pasaudzē, ilgtermiņā spēj nodarīt lielu ļaunumu. Mums ir nepieciešami gudri un zinoši bērni, –
izglītības jautājumu, kas aktuāls Madonai, skāra Raimonds Vējonis.
Vēršoties pie iedzīvotājiem, Valsts prezidents pauda savu viedokli arī citos aktuālos jautājumos – valsts drošība, budžeta veidošana, demogrāfija, kā arī reģionālā attīstība.
Prioritāte – drošība
Pēc īsa aktualitāšu izklāsta Valsts prezidents pievērsās Madonas kultūras nama zālē sapulcējušos madoniešu jautājumiem.
Madonietis Viktors Moseikovs vēlējās zināt, kāda būs Raimonda Vējoņa galvenā prioritāte.
– Vienu būtiskāko ir grūti nosaukt. Ja raugāmies no valsts apdraudējuma aspektiem, galvenā prioritāte ir valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšana. Tas nozīmē bruņoto spēku – gan armijas, gan zemessardzes līmenī, gan valsts robežas nostiprināšanu. Otrkārt, ļoti būtisks ir mūsu valsts sabiedroto jautājums. Nedz es, nedz jūs nevēlētos, ka atkārtojas 1940. gada situācija, kad Latvija bija palikusi viena. Zinot to, cik smagi pēc tam esam gājuši, lai atgūtu neatkarību, nedrīkstam otru reizi valsts pastāvēšanas vēsturē pieļaut līdzīgu kļūdu un zaudēt valsti, – uzsvēra Raimonds Vējonis, piebilstot, ka drošība ir tikai viena no prioritātēm, kurai līdzās var minēt gan ekonomikas attīstību, gan izglītību, gan veselības aprūpi.
Ja ievēlē tauta – jāpalielina pilnvaras
Skolniece Emīlija Valsts prezidentam vēlējās vaicāt, kāda ir prezidenta ievēlēšanas procedūra un kādēļ Latvijā prezidentu neievēlē tauta.
– Šis nav viennozīmīgs jautājums. Satversme nosaka kārtību, kādā jāievēlē prezidents, un, manuprāt, šī kārtība darbojas. Arī pati procedūra ir uzlabojusies, jo amata kandidāti netiek vairs pieteikti pēdējā mirklī. Gan deputātiem, gan sabiedrībai kopumā ir iespēja uzklausīt un iepazīt kandidātus labu laiku pirms prezidenta vēlēšanām. Prezidentu ievēlē deputāti, taču deputātus ievēlējam mēs, un viņi ir pārējās sabiedrības spogulis. Runājot par tautas vēlētu prezidentu, tas ir jāskata kontekstā ar prezidenta pilnvaru palielināšanu. Uzskatu, ka, ja prezidentu ievēlē tauta, pastāv liels risks, jo mēs joprojām mēdzam uzķerties uz populistiskiem saukļiem, programmām un personālijām. Otrkārt, jāpatur prātā latviešu tradicionālā problēma – cik latviešu, tik partiju. Vēlējot prezidentu tautai, katra partija, visticamāk, virzītu savu kandidātu, līdz ar to balsis sadalītos starp vairākiem pretendentiem. Nevar izslēgt, ka šādu vēlēšanu iznākumā šajā amatā nonāktu populistiski orientēts cilvēks, kas cieši saistīts ar vienu otru ekonomisku vai politisku grupējumu. Neraugoties uz to, ja sabiedrība uzskata, ka mums ir jāmaina prezidenta ievēlēšanas kārtība, šim jautājumam noteikti ir jābūt atvērtam. To var darīt, taču, kā jau minēju, tas ir jāskata kontekstā ar izmaiņām Valsts prezidenta pilnvaru apjomā. Ja tauta ievēlē prezidentu, tai ir jābūt iespējai no viņa prasīt konkrētu rīcību, pretējā gadījumā, prezidentam saglabājot vien galvenokārt reprezentācijas funkcijas, zūd šādas ievēlēšanas jēga, – savu viedokli pauda Valsts prezidents.
Madoniete Benita Tauriņa Raimondam Vējonim vaicāja, vai viņš, ja ieņemtu Ministru prezidenta amatu, atlaistu kabineta locekli, ja tas 16. martā noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa (jautājums attiecās uz gadījumu, kad pērn šādas rīcības dēļ no amata bija jāšķiras vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim. – Aut.).
Valsts prezidents bilda, ka, viņaprāt, nevienu nedrīkst nosodīt tikai par to vien, ka viņš ir karojis kādā no armijām (ja vien nav pastrādātas zvērības). Atbrīvošana no amata par ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa ir katra premjera jautājums.
– Līdz šim Ministru kabineta locekļi un augsta līmeņa amatpersonas kritušos piemin Lestenē, kas ir kā svētvieta, kur apbedīti karavīri. Tas, vai jāiet ziedus nolikt pie Brīvības pieminekļa, ir katra paša izšķiršanās, taču es aicinātu kritušos pieminēt kapos, – sacīja Raimonds Vējonis.
„Eiropas Savienībai bija jāreaģē"
Tikšanās laikā Valsts prezidentam tika vaicāts arī par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju.
– Vai Latvijai bija kāda iespēja pretoties Briselē nospriestajam embargo pret Krieviju? Lielās Eiropas valstis sankciju sekas izjūt minimāli, bet mazajai Latvijai tās ir katastrofālas, – minēja Madonas pilsētas 2. vidusskolas skolotāja Valda Bērziņa.
– Piekrītu, ka ir skumji, ja dzīvē politika un ekonomika sajaucas kopā. Latvijas valsts ir ieinteresēta labās kaimiņattiecībās, tai skaitā arī ar Krieviju, taču dzīvē ir svarīgas izšķiršanās brīži. Viens no šādiem brīžiem ir saistāms ar to, kas notiek Ukrainā. To var apzīmēt kā karu, kurā nepārtraukti iet bojā cilvēki. Var analizēt iemeslus, kādēļ līdz šādai situācijai ir aiziets, taču jebkurā gadījumā nav pieļaujams, ka viena valsts sāk apdraudēt otras neatkarīgas valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti. Redzot notikumu attīstību Ukrainā, Eiropas Savienībai, tai skaitā Latvijai, bija jāizšķiras par rīcību. Manuprāt, tas lēmums, kas tika pieņemts, bija pareizs. Ja lēmums par sankcijām netiktu pieņemts, tas būtu lielāks drauds arī mūsu drošībai mūsu reģionā. Protams, vienmēr var teikt, ka ES spertie soļi nav adekvāti, taču atstāt Krievijas rīcību bez atbildes nevar. Atminēsimies, ka bija 2008. gads, kad Krievija iebruka Gruzijā un neviens uz to nereaģēja. Vēl šobrīd aptuveni trešā daļa Gruzijas ir okupēta un tajā tiek būvēts žogs. Arī tā bija iejaukšanās citas valsts suverenitātē. Eiropas Savienība tolaik kļūdījās. Tagad šādu kļūdu neviens nevēlas atkārtot, – sankciju nepieciešamību pamatoja Raimonds Vējonis.
Valsts prezidentam tika vaicāts arī par pensiju indeksāciju, par viņa Madonā pavadīto laiku, kā arī iespēju, izmantojot viņam piešķirtās pilnvaras, sasaukt Saeimas ārkārtas plenārsēdes.
Tikšanās noslēgumā par nelielu apsveikumu Raimondam Vējonim bija parūpējies viņa dzimtais Sarkaņu pagasts. Pagasta pārvaldes vadītājs Andris Simtnieks prezidentam pasniedza Andra Trečaka sarakstīto grāmatu par Sarkaņu pagasta vēsturi un ļaudīm.
Valsts prezidents kā pirmais arī atstāja novēlējumu jaunizveidotajā Madonas novada viesu grāmatā.