Madonā rīkoto Grāmatu svētku ietvaros notika „Latvijas Avīzes" organizētā publiskā diskusija, kuras laikā tās dalībnieki – veselības ministre Ingrīda Circene, 11. Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica un finanšu ministra padomnieks Jānis Platais – kopā ar Madonas kultūras nama zālē esošajiem klausītājiem centās noskaidrot atbildi uz jautājumu „Kad un kā Latvijas veiksmes stāstu pamanīs Madonā?".
Veselības ministre Ingrīda Circene, uzrunājot uz diskusiju sanākušos, pauda pārliecību, ka Madonas novada gadījumā var runāt par veiksmes stāstu un to apliecina arī novadā veiktais ieguldījums.
– Analizējot tos ieguldījumus, kas pēdējos gados ir veikti Madonas novadā, ir redzams, ka jums ir milzu iespējas un kapitāls. Madonas novads ir saņēmis vienu no lielākajiem ieguldījumiem no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tie ir 1137 lati. 63 projektos apgūti 30,7 miljoni latu. Tas ir ieguldījums, ar ko var attīstīt konkurētspēju, ražošanu un nodrošināt darbavietas. Šo situāciju var salīdzināt ar mājas remontu. Kamēr nomainām jumtu, krāsojam sienas, labojam kāpnes un uzklājam grīdu, mājā ir nekārtība -grūti iedomāties kopainu, taču, kad šie darbi ir pabeigti un māja iztīrīta, mēs pamanām, ka notikušas lielas un nozīmīgas pozitīvas izmaiņas, – to, ka Madona ir daļa no veiksmes stāsta, apliecināja Ingrīda Circene.
Nedaudz citās domās bija Zanda Kalniņa-Lukaševica.
– Man allaž ir bijis problemātiski pašā Latvijā runāt par „veiksmes stāstu".
Latvijas iedzīvotājiem tā bija kā vilciena katastrofa, kur vilciens bija pati ekonomika, bet pasažieru tēlā ir jāiejūtas valsts iedzīvotājiem. Vilciens varbūt ir saremontēts un uzlikts uz sliedēm, taču paši pasažieri joprojām atgūstas no traumām un šoka. Tādēļ es nevēlos lietot apzīmējumu „veiksmes stāsts" reizēs, kad to izmantojam iekšējai lietošanai. Tas vairāk piemērojams, kad par Latviju runājam globālā kontekstā. Ja runājam konkrēti par Madonas novada situāciju, pētot ekonomiskos rādītājus par Madonas novadu, jāsecina, ka pie jums problēmas ir atnākušas vēlāk nekā valstī kopumā, taču arī saglabājušās ilgāk. Latvijas makroekonomikā smagākā situācija –
lielākais bezdarbs un zemākās algas – bija 2009. un 2010. gadā, bet Madonā – 2010. un 2011. gadā. Lai gan tagad pieņemts teikt, ka Latvijā viss pamazām iet uz labo pusi, Madonā gada pirmajā ceturksnī bezdarbs atkal ir pieaudzis, ko var skaidrot ar vairāku banku filiāļu slēgšanu, kā arī darbinieku skaita samazināšanu citos uzņēmumos. Tas, ko valsts no savas puses var piedāvāt līdztekus jau veiktajiem ieguldījumiem, ir solījums labot autoceļus, tostarp sliktā stāvoklī esošo Vecpiebalgas ceļu. Līdz gada beigām Madonā būs labāks un ātrāks interneta pieslēgums, savukārt pedagogi rudenī var cerēt uz dažu latu pielikumu pie algas. Šīs ir dažas lietas, kas uzlabosies, taču nosaukt datumu, kad visi madonieši varēs apgalvot, ka nu ir labāk un viņi ir daļa no veiksmes stāsta, es nevaru, – mazāk optimisma bija Zandas Kalniņas-Lukaševicas teiktajā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 30.04.2013.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto