„Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis. Un to skaidrību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi ir viens, tāpat kā Mēs esam viens: Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis. (Jāņa evaņģēlijs, 17. nodaļa 21-23)
Jāņa evaņģēlijā varam lasīt – Kristus saka, lai mēs, kas ticam Viņam, esam viens. Kā Viņš ir vienots ar Tēvu debesīs, tāpat lai mēs esam viens.
Nupat, vadot dievkalpojumu Madonas pansionātā, iznāca pārdomāt šos Jēzus vārdus un domāt, kā ir ar skaitli „viens"… Tam neko daudz nevar atņemt, turpretī skaitlim „viens" var ļoti daudz ko pieskaitīt vai pielikt klāt. Vai tā tas nav arī ar mūsu dzīvi Kristū? Vienoti ar Kristu, mēs ļoti daudz varam saņemt klāt, jo Dievs saviem bērniem dod visas lietas pēc sava nodoma. Un Dievs dod vairāk, nekā mēs spējam saņemt. Dievs dod VISU, kas mums nepieciešams, jo Viņš zina, kādam mērķim tas viss ir dots.
Dievs svētī savus bērnus, bet Dieva bērni neatkarīgi no vecuma turpina jautāt, brīnīties un meklēt atbildes par savu vietu šai pasaulē un saviem uzdevumiem. Bērni nav pašpietiekami, un tādēļ tik lielas lietas var tikt piepildītas tieši pie bērniem. Vai tas nav pats labākais, ka mūsu Piepildītājs ir Dievs? Ka ļaujam Dievam mūs dāsni apdāvināt, lai varam vislabākajā veidā piepildīt Viņa plānu mūsu dzīvē. Un tad mums ir ne mūsu cilvēcīgā, izkalkulētā nākotne, bet Dieva iecerētā nākotne, kurā varam kalpot cits citam un Dievam, realizējot Viņa nodomus par pasaules attīstību.
Vasarsvētki – piecdesmitā diena pēc Kristus Augšāmcelšanās – ir Kristus iedibinātās Baznīcas dzimšanas diena. Šajā dienā Kristus mācekļi tika piepildīti ar Svēto Garu, kas mūs vieno citu ar citu, ar Kristu un ar Tēvu. Mums, kā Kristus sekotājiem, ir dots Aizstāvis, Mierinātājs un Palīgs. Svētais Gars ir tas, kas vieno kristiešus vienas draudzes ietvaros un visas Baznīcas ietvaros visā pasaulē.
Kristus brīnišķīgi mūs aicina uz vienotību. Bet par kādu vienotību Kristus šeit runā? Vai tas ir aicinājums būt vienotiem vienmēr un ar visiem? Kristus šeit runājis par vienotību Viņā. Tāpat, kā Viņš ir vienots ar Tēvu debesīs. Tā ir mūsu katra izvēle, ar ko gribam būt vienoti – ar naudu, mantu, varu, karjeru vai vēl kādiem citiem kārdinājumiem. Būt vienotiem ar Kristu nozīmē dzīvot, nepaliekot par nulli vai kaut ko aiz komata. Kļūstot par veselo, nedalīto „viens", esam Svētā Gara vadīti; ar Dievu kopā iedami cauri pārbaudījumiem un grūtībām – nesalauzti, bet stipri Kristū.
INGUS DĀBOLIŅŠ,
LELB Madonas iecirkņa
prāvests
Foto no arhīva