Pēc 6. jūnija vēlēšanām un novadu izveides būtiski samazinājies pašvaldību skaits. Pagasti apvienojušies lielākos novados, līdz ar to viens no jautājumiem, kas pirms vēlēšanām interesēja vēlētājus, bija – vai jaunievēlētajās novadu domēs būs pārstāvēti līdzšinējie pagasti. Arī vēlēšanu dienā, aptaujājot iedzīvotājus, daudzi atzina, ka viens no izšķirošajiem faktoriem, kas noteicis viņu izvēli, bijis tas, vai deputātu kandidātu sarakstā ir arī kāds no viņu pagasta.
Arī vestēniete Valentīna vērsa mūsu uzmanību uz to, ka Vestienas pagasta iedzīvotāji jau it kā visai aktīvi piedalās Madonas novada domes vēlēšanās un ir atrodami četros vēlēšanu sarakstos, bet būtu bijis labāk, ja viņi visi kandidētu vienā sarakstā, jo tad vēlētājiem Vestienā nebūtu tā jālauza galva, par kuru sarakstu balsot. Lielākā daļa taču vēlētu par savējiem, bet tagad esot stipri jādomā, kuru sarakstu izvēlēties. Turklāt šāda sadrumstalotība, vestēniešiem kandidējot vairākos sarakstos, mazinot iespēju Vestienas pašvaldībai tikt pārstāvētai novada domē, it īpaši, ņemot vērā, ka viņi visi atrodas deputātu kandidātu sarakstu beigu daļā. Parasti jau tomēr tiekot ievēlēti tie, kas atrodoties saraksta sākumā.
– Mēs jau ļoti gribētu, lai jaunajā Madonas novada domē būtu arī kāds vestēnietis, kas aizstāvētu Vestienas pagasta iedzīvotāju intereses. Izšķirties patiešām bija grūti. Vēl ceļā uz vēlēšanu iecirkni domāju, par kuru sarakstu balsot, kuram deputātu kandidātam no Vestienas dot priekšroku. Izlēmu pēdējā brīdī un, starp citu, nobalsoju par citu sarakstu, nekā biju nodomājusi iepriekš, – vaicāta par kritērijiem, kas ietekmējuši izvēli vēlēšanās, atzīmēja Valentīna.
To, ka iedzīvotājiem pagastu pašvaldībās lielā mērā bijusi tieši šāda motivācija, apliecina arī Madonas novada domes vēlēšanu rezultāti. Gandrīz visās pašvaldībās, kur kandidēja līdzšinējie pašvaldību vadītāji, iedzīvotāju vairākuma atbalstu guva deputātu kandidātu saraksti ar viņu piedalīšanos. Šāda iedzīvotāju uzticība ir labs mandāts, lai vairākuma atbalstu savos pagastos guvušie pašvaldību vadītāji (Andrejs Piekalns Aronas pagastā, Jānis Sirmais Liezēres pagastā, Vineta Lamberte Bērzaunes pagastā, Elmārs Vaskis Dzelzavas pagastā, Alda Jansone Ošupes pagastā, Ilmārs Grudulis Mētrienas pagastā) pretendētu uz pagasta pārvaldes vadītāja amatu arī turpmāk.
Labus panākumus un iedzīvotāju atbalstu, kandidējot „Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība" sarakstā, ir guvis arī bijušais Sarkaņu pašvaldības vadītājs Andris Simtnieks, kam pagasta padomes deputātu vairākums pērnā gada nogalē izteica neuzticību un par Sarkaņu pašvaldības vadītāju ievēlēja Andreju Dolbi, kas, savukārt, pašvaldību vēlēšanās nekandidēja nevienā no sarakstiem. Vēlētāju plusi Andrim Simtniekam, pārceļot viņu no pēdējās, 13., vietas uz 2., kā arī „Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienības" uzvara Sarkaņu pagastā droši vien arī dod morālas tiesības viņam pretendēt uz Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītāja amatu.
No līdzšinējiem pašvaldību vadītājiem, kuri piedalījās vēlēšanās, trīs – Andrejs Piekalns, Jānis Sirmais un Vineta Lamberte – ir ievēlēti par Madonas novada domes deputātiem. Ja viņi pretendēs un tiks apstiprināti pagasta pārvaldes vadītāja amatā, tad būs jānoliek deputāta mandāts, jo likumdevējs liedz apvienot šos pienākumus ar deputāta statusu. Tas, savukārt, paver iespējas par Madonas novada deputātiem kļūt pagaidām „aiz strīpas" palikušajiem, galvenokārt partijas „Jaunais laiks" deputātu kandidātiem, proti, ļaudonietei Rutai Vizānei, kalsnavietim Modrim Zomerovskim, vestēnietim Artūram Vīlem-Bērziņam vai kalsnavietei Dainai Āboliņai. Izmaiņas var skart arī novada domē ievēlētos pārstāvjus no citiem sarakstiem, ja ievēlētie deputāti tiks apstiprināti amatos, kas nav apvienojami ar deputāta pienākumu veikšanu.
Pašvaldību vadītāji, kas ievēlēti Madonas novada domē, komentāros pagaidām gan ir atturīgi un pilnībā savus nākotnes nodomus „Staram" vēl neatklāj.
Liezēres pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Sirmais atzīmē, ka par to runāt esot pāragri un skaidrība būšot pēc 1. jūlija.
Aronas pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Piekalns uzsver, ka, vadot pagastu, protams, esot svarīgs iedzīvotāju vērtējums. Tā kā pagasta pārvaldes vadītāji turpmāk tiks iecelti, nevis vēlēti (par pašvaldības vadītāju līdz šim varēja kļūt tikai tautas ievēlēts deputāts), vienīgā iespēja, kā to noskaidrot, ir piedalīties vēlēšanās. Tas arī esot bijis viens no iemesliem, kāpēc viņš ir kandidējis pašvaldību vēlēšanās.
Madonas novada domē, kā iepriekš tika prognozēts, liels īpatsvars būs madoniešiem. No 17 domē ievēlētajiem deputātiem vairāk nekā puse dzīvo vai strādā Madonā. Madonas novada domē ir ievēlēti arī vairāku pagastu pārstāvji (Aronas, Bērzaunes, Kalsnavas, Dzelzavas, Liezēres, Praulienas), tomēr jau tagad ir skaidrs, ka Madonas novada domē nebūs pārstāvētas visas 15 Madonas novadu veidojošās pašvaldības. Ja līdzšinējie pašvaldību vadītāji noliks deputāta pilnvaras, tad, iespējams, Madonas novada domē darbosies tikai Madonas pilsētā, Kalsnavā, Dzelzavā, Ļaudonā, Vestienā (bet varbūt Barkavā) un Praulienā dzīvojošie deputāti.
Izskatās, ka novada domē pietiekami plaši būs pārstāvēts arī Kalsnavas pagasts. Gandarīts par tādiem kalsnaviešu panākumiem ir arī Kalsnavas pagasta padomes priekšsēdētājs Vitauts Bartušauskis.
– Tas, protams, priecē, ka mūsējos tā novērtējuši un atbalstījuši vēlētāji visā Madonas novadā, – saka Vitauts Bartušauskis.
Taču tas, ka Madonas novada domē nebūs pārstāvētas visas 15 novadu veidojošās pašvaldības, negatīvi var atsaukties uz vēlētāju aktivitāti nākotnē, var mazināties motivācija piedalīties vēlēšanās: kāda nozīme piedalīties vēlēšanās, ja iepriekš diezgan droši var prognozēt, ka no pagasta tāpat neviens netiks ievēlēts. Acīmredzot tomēr ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, lai novada domē būtu pārstāvētas visas to veidojošās pašvaldības, līdzīgi kā ASV, kur katram štatam ir sava pārstāvniecība, vai vismaz jāatceļ ierobežojums, ļaujot pagastu pārvaldes vadītāja pienākumus apvienot ar deputāta pienākumu pildīšanu.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto