Vidzemes plānošanas reģions pulcinās kopā Vidzemes novadu krodziņu, restorānu, viesu namu saimniekus, mājražotājus un citus interesentus, lai stāstītu par jauna kulinārā tūrisma ceļa "Livonijas garša" veidošanu. Pasākums paredzēts 17. oktobrī pulksten 11 Valmiermuižas Alus virtuvē.
Dalībnieki uzzinās par iespējām piedalīties šai projektā, lai kopīgi veidotu jaunu, gardēžiem un Latvijas un Igaunijas apceļotājiem saistošu zīmolu, kas konkurētu ar gastronomiskā tūrisma galamērķiem citviet Eiropā.
Lai kuplinātu dalībnieku pulku, interesentus aicina pieteikties līdz 13. oktobrim mājaslapā www.vidzeme.lv sadaļā "Semināri VPR". Informācijas dienā sanākušos projekta vadītāja Lienīte Priedāja-Klepere iepazīstinās ar kulinārā ceļa "Livonijas garša" ieceri.
Par gaidāmo pasākumu informē kulinārā ceļa "Livonijas garša" sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Kaķe: – Tūrisma maršruts "Livonijas garša" tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" projekta "Livonijas kulinārais ceļš" ietvaros. Jaunā zīmola "Livonijas garša" iecere ir veidot gastronomiskā tūrisma piedāvājumu Latvijas un Igaunijas teritorijā. Iedvesmas avots ir vēsturiskā Livonija, kurā ietilpa Latvija un Igaunija. Maltītēs tiks izmantoti sezonāli, vietējie produkti.
Gastronomiskā tūrisma maršrutos tiks aicināti aptuveni 250 mājražotāji un visa veida ēdinātāji – krodziņi, restorāni, viesu nami, saimnieču virtuves. Iecerēts, ka "Livonijas garša" veicinās sadarbību starp mazajiem pārtikas ražotājiem un ēdinātājiem Latvijā un Igaunijā, kā arī vietējo pārtikas produktu izmantošanu. Projekta ietvaros tiks veidoti reģionāli un starpvalstu sadarbības tīkli starp tūrisma ēdināšanas uzņēmumiem un vietējiem pārtikas ražotājiem un zemniekiem.
Garajā kulinārajā ceļā, kas sāksies Igaunijas dienvidos, vīsies cauri Latvijai līdz pat Kurzemes rietumu krastam, Vidzemē iekļausies reģionālais kulinārais maršruts "Taste HansEATica". Tā unikālais stāsts tiks veidots, par pamatu ņemot Rubenes mācītāja Kristofa Hardera tulkoto, sastādīto un drukāto grāmatu "Tā pirmā pavāru grāmata"
(1795). Šis izdevums ne tikai sendienās ļāva latviešu tautības muižu pavāriem un saimniecēm uzzināt, kā gatavojams teļa ķīlis ar kastaņām un kā vārāma klāra spēka zupe jeb gaļas sula, bet arī mūsdienās gardēžiem piedāvāt, piemēram, aizmirsto, gardo blāzkošķenu.
06.10.2017.