Kārlis Ulmanis pirmās brīvvalsts laikā vadīja astoņas valdības, Valdis Dombrovskis pagaidām vada savu trešo, kam 1. februārī apritēs 100 dienu.
Pagājušajā piektdienā Ministru kabineta vadītājs kopā ar trim citiem lielās grūtībās dzimušās valdības pārstāvjiem – ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, labklājības ministri Ilzi Viņķeli un tieslietu ministru Gaidi Bērziņu – plašsaziņas līdzekļiem preses konferencē pastāstīja, ko valdība savas pastāvēšanas 100 dienās ir paveikusi un ko vēl domā paveikt.
No aizdevējiem atbrīvojas, no parāda – vēl ne
Ministru prezidents žurnālistiem norādīja, ka valdības prioritātes ir atspoguļotas tās deklarācijā.
– Tās ir šādas: sabiedrības saliedētības veicināšana, sociālās nevienlīdzības mazināšana, stabila valsts ekonomikas izaugsme un konkurētspējas kāpināšana, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, – uzsvēra Valdis Dombrovskis.
Ministru prezidents minēja, ka valsts kopš krīzes sākuma ir veiksmīgi spējusi pārvarēt daudzas grūtības un tas atspoguļojas arī Latvijas starptautiskajā novērtējumā. Sākotnēji – 2009. gadā – uz Latviju tika attiecināti tādi apzīmējumi kā „jaunā Argentīna", šodien Latvija jau tiek minēta kā veiksmes stāsts un teju vai vienīgā valsts, kura ir atguvusi finanšu tirgus uzticību. Pēc Valda Dombrovska teiktā, valdības darba galvenie virzieni lielākoties palikuši nemainīgi. Tie ir valsts konkurētspējas veicināšana, ekonomiskās attīstības palielināšana, tai skaitā ekonomikas sildīšanas pasākumi, fiskālā disciplīna un sociālās drošības tīkls.
– Viens no būtiskākajiem šīs valdības paveiktajiem darbiem ir starptautiskā aizdevuma programmas pabeigšana. No pieejamajiem 7,5 miljardiem eiro Latvija ir izmantojusi tikai 4,5 miljardus. Šajos gados esam ļoti būtiski samazinājuši izdevumus valsts budžeta pamatfunkcijām, kopumā par nepilnu miljardu latu, vienlaikus palielinot finansējumu ES fondu apguvei. Kopējais konsolidācijas apjoms, kas tika īstenots starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros, ir 17,5% no IKP jeb 2,3 miljardi latu. Viena trešdaļa no tā ir bijuši pasākumi saistībā ar ieņēmumiem, bet divas trešdaļas –
ar izdevumiem. Būtisks aspekts, pabeidzot aizdevuma programmu, bija šī aizdevuma atmaksa. Tā sākas jau šogad, taču lielākās summas būs jāatmaksā 2014. un 2015. gadā – vairāk nekā miljards eiro katrā no šiem gadiem. Tādēļ ir svarīgi, lai valstij ir stabila finansiālā pozīcija, kas sniedz iespēju starptautisko aizdevumu par zemām likmēm pārfinansēt. Viens no instrumentiem, kas ļauj īstenot ilgtspējīgu fiskālo politiku, ir Fiskālās disciplīnas likums, ko Saeimā iesniedzām pagājušā gada decembrī. Parlaments likumu ir pieņēmis pirmajā lasījumā, – par dzīvi pēc starptautiskā aizdevuma programmas noslēguma pastāstīja Ministru prezidents.
Līdztekus starptautiskā aizdevuma programmai Valdis Dombrovskis pieskārās arī jautājumiem, kas saistīti ar valsts budžeta izdevumiem. Pie būtiskākajām izmaiņām viņš pieskaitīja sociālā budžeta īpatsvara pieaugumu. Sociālajai aizsardzībai plānotie izdevumi ir palielinājušies no 26% 2007. gadā uz 34% – 2012., kas liks daudz nopietnāk strādāt pie sociālā budžeta ilgtspējas.
– Izmaiņas ir skārušas arī valsts pārvaldes aparātu. 2008. gadā izdevumi atalgojumam valsts budžeta finansētās institūcijās strādājošajiem bija 894 miljoni latu, bet 2012.
gadā – 486 miljoni latu. Šajā pašā laika periodā ir būtiski sarucis arī budžeta iestādēs strādājošo skaits – no 71 000 uz 58 000, – piemēru budžeta izdevumu samazināšanā minēja Valdis Dombrovskis.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 31.01.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
TOMA NORDES (Valsts kanceleja) foto