Sakarā ar jaunās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas aprēķināšanas kārtības „pēc fakta" ieviešanu Madonas novada pašvaldībā ir notikušas vairākas tikšanās ar māju apsaimniekotāju pārstāvjiem. Tika diskutēts par dažādiem risinājumiem, kā arī aktualizēts jautājums par konteineru laukumu norobežošanu un nepieciešamību izbūvēt jaunus.
Kā „Staram" pastāstīja Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris, pašvaldība jaunus konteineru laukumus nebūvēs, bet sakārtos un labiekārtos esošos, it sevišķi svarīgi to būtu izdarīt Priežu, Cesvaines un Kalēju ielā. Tiem, kuri grib būvēt atsevišķus jaunus konteineru laukumus, jārēķinās, ka tas gulsies uz pašu pleciem. Līdzīgu viedokli, ka jāizvēlas lētākais un vienkāršākais risinājums, pauda arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
Aizslēgti konteineri – lētākais risinājums
– Galvenā problēma, kas jāatrisina, ir panākt, lai atkritumus mājām piesaistītajos konteineros nemestu „svešie no malas". Pats lētākais un vienkāršākais risinājums ir aizslēgt konteinerus, nevis taisīt lielu žogu, durvis vai nojumes. Kamēr nav rasts cits, mūsdienīgāks risinājums, ir jāizmanto lētākā iespēja, – vaicāts, vai Madonā tiks norobežoti un celti jauni atkritumu konteineru laukumi, atzina Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters. – Neesmu arī atmetis cerības, ka varbūt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tomēr izdosies pārliecināt par nodevas ieviešanu. Tad par atkritumiem maksātu visi un tos varētu mest jebkurā tuvākajā konteinerā. Esmu apbraukājis pilsētu un konstatējis, ka daudzviet pie daudzdzīvokļu mājām ir novietoti konteineri ar vai bez atslēgām. Daudzi ir pielikuši tiem atslēgas, lai kontrolētu un nepieļautu, ka atkritumus konkrētajos konteineros mestu „svešie". Aizslēgti konteineri varētu būt pagaidu risinājums, bet, domājot par nākotni, mums jāskatās pazemes konteineru virzienā. Ziemeļvidzemes pusē attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu ir jau aprobēts ļoti labs risinājums, proti, viens pieejas punkts ar pazemes konteineru, kura tilpums ir 5-7 kubikmetri.
Vairākas priekšrocības
Madonas novada pašvaldības vadītājs, raksturojot dažās pilsētās (Cēsīs, Valmierā, Limbažos, Siguldā) izbūvētos pazemes konteinerus, minēja vairākas priekšrocības. Pazemes konteineriem ir lielāks tilpums, pat pieckārt un vēl vairāk pārsniedzot tradicionālā konteinera izmēru. Tie retāk ir jāiztukšo, tātad tas samazinās transportlīdzekļu intensitāti daudzdzīvokļu māju pagalmos. Divas trešdaļas konteinera atrodas zem zemes, viena – virszemē, līdz ar to tajos ir vēss mikroklimats. Katrs konteiners ir aprīkots ar ciešu vāku, kas vasarā samazinās nepatīkamas smakas izplatību vai tā nebūs jūtama vispār. Tiem nevarēs arī piekļūt putni un dzīvnieki.
Pazemes konteinera sastāvdaļās ietilpst konteinera karkass, vāks un atkritumu maiss. Iztukšošanas maiss izgatavots no augstas kvalitātes polipropilēna auduma materiāla un paredzēts vairākkārtējai lietošanai jauktu un šķirotu atkritumu vākšanai.
– Šādu konteineru izbūve būtu liels solis atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanai, un tā noritētu pavisam citā kvalitātē. Vizuāli tie noteikti izskatītos labāk, nekā tagadējie konteineri ar atslēgām. Domāju, ka tad tiem blakus neveidotos neglītas atkritumu kaudzes. Manuprāt, tos varētu izbūvēt vairākās vietās, kur jau tagad atrodas lielie atkritumu laukumi. Es redzu līdz 10 pazemes konteineru laukumu pilsētā, to izbūvē piesaistot arī ES finansējumu un vienlaikus līdzīgi risinot arī dalīto atkritumu problēmu, bet pagaidām, kā jau minēju, lai izpildītu Patērētāju tiesību aizsardzības biroja prasības par atkritumu maksas ieviešanu „pēc fakta" arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, ir jāizmanto lētākais un vienkāršākais variants, lai tie cilvēki, kuri nav piesaistīti konkrētajam konteineru laukumam, tur nevarētu mest atkritumus. Savukārt pašvaldības atbildības pusē būtu kontrole un administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšana, darbs ar tiem, kuri atkritumus izmet pie aizslēgtiem konteineriem, proti, tur, kur viņi tradicionāli to bija darījuši, bet no tā būtu jāatradina. Tas prasīs laiku, droši vien tādi mēģinājumi būs, taču tie ir jāfiksē, un tas ir pašvaldības kārtībnieku jautājums, – akcentēja Andrejs Ceļapīters.
Vairāk šķiros
Viņš prognozēja, ka cilvēki arvien vairāk pievērsīsies atkritumu šķirošanai. Maksas „pēc fakta" ieviešana varētu veicināt šķiroto atkritumu daudzuma palielināšanos. Arī aktīvākie māju vecākie šos jautājumus droši vien kopsapulcēs aktualizēs un pārliecinās cilvēkus, ka šķirojot (kaut vai tikai saplacinot vieglās plastmasas pudeles) var ieekonomēt diezgan daudz naudas, jo jāmaksā jau ir par sadzīves atkritumu konteineru piepildījumu kubikmetros mājai piesaistītajā laukumā.
Beidzamajos mēnešos atkritumu apsaimniekotājs – SIA „Madonas namsaimnieks" – kopā ar pašvaldības kārtībniekiem ir veicis lielu darbu, slēdzot līgumus par atkritumu izvešanu ar tiem, kuriem līdz šim tāda līguma nebija. Taču joprojām liela daļa par atkritumiem nemaksā, it īpaši laukos. Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju lūdzu komentēt arī runas par to, ka, piemēram, Praulienā līgumus neesot noslēguši 80% privātmāju īpašnieku.
– Tāda informācija ir izskanējusi, bet tā vēl ir jāprecizē, jo tā tomēr nevarētu būt. Protams, mums novadā ir problēmteritorijas, kur līgumus par atkritumu izvešanu nav noslēguši liels skaits iedzīvotāju. Par visu Praulienu, vai tā ir vai nav, nevaru komentēt, bet Saikavā, kur pats dzīvoju, otrdienās atkritumu konteineri ielu malās, gaidot atkritumu savācējmašīnu, stāv kā zaldāti, – atzīmēja Andrejs Ceļapīters.
Savukārt to, vai pazemes konteineri ir arī Madonas nākotne, rādīs laiks. Pagaidām gan tas vairāk šķiet kā skaists sapnis vasaras naktī…