Joprojām turpinām meklēt atbildes uz jautājumu, kādēļ lielākā daļa mazdārziņu teritorijas pie Salas ezera Madonā gadiem ir nesakopta, tā aizaug ar brikšņiem, kādreizējās dārza mājiņas ir sabrukušas un atrodas avārijas stāvoklī.
Pēc lasītāju lūguma esam vērsušies pie Madonas novada pašvaldības kārtībniekiem, vaicājot: vai teritoriju īpašniekiem savi īpašumi nav jāsakopj, jāuztur kārtībā, bet tā nedarīšanas gadījumā – kārtībniekiem jāveic pārrunas ar šiem īpašniekiem, jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokoli? Tikāmies arī ar Madonas novada domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču, izpilddirektoru Āri Vilšķērstu un Madonas pilsētas pārvaldnieku Gunti Ķeveri, jo arī pašvaldībai šajā teritorijā pieder zemesgabali.
Par pašvaldības īpašumā esošā lielākā zemesgabala ar nosaukumu „Baznīcas krogs" (atrodas aiz pareizticīgo baznīcas) vēsturi pastāstīja Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts: – Iepriekšējais šī zemesgabala īpašnieks iekūlās lielos parādos, tai skaitā par nekustamā īpašuma nodokli. Uzsākām piedziņas procedūru, tiesu izpildītājs vērsa piedziņu pret vienu no viņa īpašumiem, kas ir šis konkrētais zemesgabals. Tika izsludināta izsole, neviens uz to nepieteicās, tiesu izpildītājs tādā gadījumā piedāvā kreditoriem iespēju paturēt sev īpašumu par izsoles sākumcenu. Izvērtējot, ka izsoles sākumcena bija 21 tūkstotis eiro (kopā ar visiem citiem izdevumiem tie sanāca aptuveni 23 600 eiro), ko pašvaldība par šo īpašumu samaksāja. Līdz ar to ieguvām īpašumā 8 ha zemesgabalu, kura kadastrālā vērtība ir 78 700 eiro, kas ir teju 3,5 reizes lielāka. Mūsu doma bija tāda –
šim zemesgabalam ir izstrādāts detālplānojums, tas ir pieejams Madonas novada pašvaldībā. Ir sadalīti vairāk nekā 10 apbūves gabali, neplānojam nekādu citu šīs zemes dalīšanu vai nomas līgumu slēgšanu. Tas ir domāts individuālās apbūves attīstīšanai, ja ne šodien, tad rīt vai parīt. Šos zemesgabalus nedrīkstēsim pārdot zemāk par kadastrālo vērtību, lai gan paši iegādājāmies krietni izdevīgāk. Lai šos apbūves gabalus padarītu pievilcīgākus (potenciālajiem pircējiem. – Aut.), jānovāc apaugums, kādreizējās dārza mājiņas. Tad varam izsludināt izsoli šiem apbūves gabaliem. Viens no iemesliem, kāpēc apbūve nesākās Salas ezera tuvākajos zemesgabalos – šobrīd apkārt esošo īpašnieku piedāvātās cenas gribētājus mazliet atbaida. Tāpēc cilvēki atturas tur pirkt īpašumu. Savā zemesgabalā varam sākt no vienas malas, visticamāk, no ceļa puses, attīrīt kādus 3-4 zemesgabalus, lai tie taptu redzami, pieejami. Tad piedāvāt tos izsolē no kadastrālās vērtības. Cenu izveidos reālais tirgus. Tāds ir mūsu mērķis, lai iekustinātu šo individuālo apbūvi un reizē arī cenu padarītu pievilcīgāku.
Plāno attīstīt apbūvi
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris atklāja, ka iedzīvotāju interese pēc apbūves gabaliem Madonas pilsētas teritorijā esot, tādēļ teritorijai pie Salas ezera ir liels potenciāls. Lai to atklātu, līdz šim pašvaldība uzsākusi darbus pie infrastruktūras sakārtošanas, kā arī pamazām ķersies klāt pie apauguma noņemšanas un sabrukušo būvju novākšanas.
– Cilvēki pie manis ir griezušies vairākkārt, jautājot, vai pašvaldībai nav kādi zemesgabali privātmāju apbūvei. Cilvēki ir gatavi būvēt mājas, bet vietas tam īsti nav, – pauda Guntis Ķeveris. Tādēļ viņš atzinīgi vērtē pašvaldības plānus saistībā ar teritoriju pie Salas ezera, bet arī piekrīt, ka šobrīd lielākajā tās daļā valda nesakoptība: – Pats intereses pēc esmu mazdārziņus izstaigājis krustu šķērsu, vieta ir skaista un forša, bet šobrīd tur ir ļoti aizaudzis. Būtiskākais, kas bojā skatu – vecās ābeles, ogulāji un tamlīdzīgi. Pie to novākšanas pamazām sāksim ķerties klāt nākamajā pavasarī, pakāpeniski veidojot atbrīvotus apbūves gabalus, lai cilvēkiem būtu interese tos iegādāties. Problemātika ir tajā, ka lielu daļu mājiņu tajā laikā būvējuši diezgan turīgi cilvēki, pamati dažām mājiņām ir pat lielāki nekā manai mājai. Domāju, zemesgabalus jāsāk tīrīt no meteostacijas uz pareizticīgo baznīcas pusi – tas ir pievilcīgākais gabals, kur cilvēkiem pirmā interese varētu būt vislielākā, jo tuvu ir lielceļš, ezers.
Viņš pastāstīja, kādi darbi līdz šim veikti šajā teritorijā, lai attīstītu iespējamo apbūvi: – Esam ievilkuši centralizēto ūdensvadu, kanalizācijas centrālo vadu, protams, atsevišķi uz īpašumiem ir jāizbūvē atzari, iebūvēts arī elektrības pievads. Vēl jāsakārto ceļi. Nedaudz tika nolīdzināta centrālā iela un sakārtotas divas ielas, kad bija apvedceļa projekts. Tagad ceļš ir diezgan labi izbraucams – var iebraukt pie Liseskalna kapiem un izbraukt no otras puses. Iepriekš tur bija viens māls, tika veidots uzbērums, daļu ceļa sakārtojām. Protams, tie celiņi, kas ir pa vidu, vēl jāsakārto.
Lēnām, bet sāk sakopt
Tomēr – kas notiek apkārtējo – privāto – zemes īpašnieku gabalos? Kādēļ tuvāk pilsētas centram par nenopļautu zāli vai nokaltušu koku zariem, kas bojā skatu, īpašnieki tiek kontrolēti, savukārt bijušo mazdārziņu teritorijā gadiem stāv pussabrukušas mājiņas, teritorijas aizaug, tajās brīvi piekļūst trešās personas un vietām veidojas pat atkritumu izgāztuves? Madonas novada saistošajos noteikumos šādas situācijas īpašniekiem uzlikts par pienākumu novērst, savus īpašumus sakopt. Kā novērojis Guntis Ķeveris, blakus pašvaldības zemesgabalam esošo īpašumu īpašnieki arī ir uzsākuši sakopšanas darbus, tomēr tas notiekot pamazām. Jāpiekrīt, arī laikraksts „Stars", apsekojot mazdārziņu teritoriju novembra sākumā, novēroja gan skatus, kas pilsētai godu nedara, gan atsevišķus zemes plačus, kurus īpašnieki pakāpeniski uzsākuši atbrīvot no krūmiem, brikšņiem, sētām un vecajām mājiņām.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs solīja, ka no pašvaldības vadības tiks dots signāls būvvaldes speciālistiem un kārtībniekiem pievērsties šī jautājuma kontrolei: – Ir jāpārrunā ar kārtībniekiem, kur ir tā problēma, ko nevar atrisināt. Ir bijusi runa arī par nepabeigtajām, pamestajām būvēm. Tādēļ jādod uzdevums apsekot, izveidot plānu, kā pievērsties gan graustu, gan nesakopto īpašumu tēmai. Uzmanība tam jāpievērš plānveidīgi, pēc resursu iespējām.
Madonas novada kārtībnieks Gatis Kušķis komentēja: – Ne tikai šajos mazdārziņos, bet visos mazdārziņos, kas ir Madonas teritorijā, esam uzsākuši pievērsties šī jautājuma risināšanai. Šodien (vakar. – Aut.) arī ir paredzēta tikšanās ar Andri Riebu (būvvaldes vadītājs. – Aut.), lai kopumā visos mazdārziņos varētu ieviest kārtību.
Jautāts par līdz šim veikto darbu ar neapzinīgajiem īpašniekiem, kārtībnieks atbildēja, ka uzreiz protokoli netiek sastādīti, bet gan tiek veiktas pārrunas, jo mērķis jau ir – lai cilvēki savus īpašumus sakoptu. – Līdz šim brīdim ir veiktas pārrunas ar vismaz astoņiem cilvēkiem, kuri arī ir uzsākuši un cenšas pamazām savus zemesgabalus sakopt šajā konkrētajā teritorijā. Viņi ir apņēmušies uzturēt tos kārtībā, bet ir jau vēl daļa, kuri neko nedara. Arī ar lielajiem īpašniekiem tiks veiktas papildu pārrunas. Ja nekas neuzlabosies, pašvaldība sakops un par to īpašniekiem piestādīs rēķinu, – atklāja Gatis Kušķis.
14.11.2017.