Krīzes gadi ir strauji palielinājuši trūcīgo un mazturīgo iedzīvotāju skaitu Latvijā. Arī bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku skaits, par spīti Ministru prezidenta Valda Dombrovska optimistiskajām runām par augšupeju, šajā laikā mazāks nav kļuvis. Daudziem vienīgais iztikas līdzeklis joprojām ir no valsts un pašvaldības saņemtie sociālie pabalsti.
Pirms kāda laika „Stara” redakcijā vērsās madonietis, ilgstošais bezdarbnieks Pauls Burkevičs, kas pauda neizpratni par to, ka garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts, kas pieaugušajiem ir Ls 40, bet nepilngadīgām personām —
Ls 45, ir jāatstrādā.
— Nezinu, kādēļ mums šo GMI pabalstu sociālais dienests liek atstrādāt. Nav arī samērības. Ls 40 ir jāatstrādā 12 dienas pa četrām stundām katrā no tām, kopumā 48 stundas. Par mūsu veikto darbu pienāktos daudz lielāka samaksa. Problēmu rada arī tas, ka cilvēkam, dienā nostrādājot 4 stundas, visa pārējā diena ir izbojāta. Man arī zināms, ka bezdarbnieks GMI atstrādāšanā var piedalīties brīvprātīgi, piespiest viņu nevar, taču Madonā mūs piespiež atstrādāt. Par GMI atstrādāšanu mums arī visu laiku ir trūcis informācijas, zināms vien tas, ka tā ir no Eiropas nākusi prasība. Par „simtlatnieku” pasākumu informācijas ir bijis gana, bet par šo tās nav vispār, — savā pieredzē dalījās Pauls Burkevičs, šo situāciju salīdzinot ar verdzību.
Likums nosaka līdzdarbību
Madonas novada sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš Paula Burkeviča pārmetumus noraidīja, minot, ka GMI pabalsts netiekot atstrādāts — bezdarbnieki tiek iesaistīti līdzdarbības pasākumos. Viņš norādīja, ka „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums” nosaka, ka pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības tos darbspējīgos klientus, kuri saņem sociālo palīdzību vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, iesaistīt darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos (līdz divpadsmit stundām nedēļā, sadalot tās pa vairākām nedēļas dienām), kas rada labumu sabiedrībai un neaizvieto pašvaldības funkciju veicējus. Minētos pasākumus īsteno pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu. Pašvaldības sociālais dienests slēdz līgumu ar darbspējīgo klientu, līgumā paredzot pasākumu vietu, laiku, abu pušu tiesības, pienākumus un atbildību. Pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības iesaistīt klientu tādos pasākumos, kas neizslēdz iespēju aprūpēt bērnu invalīdu vai pirmsskolas vecuma bērnu, vai citu apgādājamo, ja nav citas iespējas nodrošināt aprūpi, piedalīties rehabilitācijas pasākumos vai Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos, stāties darba tiesiskajās attiecībās vai gūt ienākumus no darba.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 10.08.2012.
Autore: EGILS KAZAKEVIČS