Šīs nedēļas sākumā uz „Stara" redakciju piezvanīja kāda madoniete, kas lūdza noskaidrot, vai tiešām Barkavas pagasta pansionātā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ievērojami palielinājusies uzturmaksa. Atbildēt uz šo jautājumu mēs lūdzām Barkavas pagasta pansionāta vadītāju Ināru Jušku.
– Jā, arī mums to ir jautājuši vairāki apgādnieki. Turpmāk uzturmaksa Barkavas pagasta pansionātā būs Ls 221. Pagājušajā gadā tā bija Ls 148, bet te jāņem vērā, ka pērn pansionātus (ne tikai Barkavas, bet visus bijušajā Madonas rajona teritorijā) dotēja rajona padome. Turpretī tagad tā vairs nav, turklāt būtiski ir samazinājies arī valsts finansējums. Sākot ar šo gadu, valsts līdzekļus piešķir tikai par tiem iemītniekiem, kas pansionātā uzņemti līdz 1998. gada 1. janvārim (Ls 3000 katram). Mums tādi ir tikai divi, – situāciju skaidro Barkavas pansionāta vadītāja Ināra Juška.
Viņa vērš uzmanību, ka, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājies arī pansionāta budžets, tai skaitā samazināti štati un darbinieku algas.Vadītāja uzsver, ka, neraugoties uz palielinājumu, uzturmaksa Barkavas pagasta pansionātā joprojām ir viena no zemākajām, bet iepriekšējos gados, kad tā bija vēl mazāka, lielai daļai, lai samaksātu par uzturēšanos pansionātā, pietika ar pensiju vai arī apgādniekiem bija jāpiemaksā tikai neliela starpība.
Līdz šim tik tiešām uzturmaksa bijušajos Madonas rajona pansionātos bija ļoti tuva vai pat atbilda reālajai iedzīvotāju maksātspējai. Kā būs tagad, Barkavas pagasta pansionāta vadītāja atturas izteikt precīzas prognozes. Daļai, ja persona atzīta par maznodrošinātu vai trūcīgu, vai tai nav apgādnieku, starpību, tāpat kā līdz šim, segs pašvaldība. Tomēr lielai daļai, ņemot vērā smago finansiālo situāciju gan valstī kopumā, gan daudzās ģimenēs atsevišķi, uzturmaksas palielinājums sagādās lielas problēmas.
– Patlaban tas, cik būs to apgādnieku, kas spēs samaksāt noteikto uzturmaksu par apgādājamajiem vai starpību starp uzturmaksu un iemītnieka pensiju, tiek precizēts. Tiem, kas nevarēs to samaksāt, acīmredzot būs jāiet uz pagastu pārvaldēm pie sociālajiem darbiniekiem, lai, izvērtējot materiālo stāvokli, vienotos par iespējamo sociālo palīdzību. Līdz šim apgādnieki mums maksāja par septiņiem iemītniekiem, bet, kā būs šogad, īstas skaidrības vēl nav. Pagaidām neviens no mūsu pakalpojumiem nav atteicies un neviens nav arī teicis, ka ņems kādu iemītnieku atpakaļ uz mājām. Gluži pretēji – visi ir uzsvēruši, ka kaut kā mēģinās samaksāt noteikto jauno uzturmaksu. Tas ir arī saprotams, jo pansionātā neviens jau spēcīgus un veselus cilvēkus neievieto. Liela daļa no viņiem ir veci, nevarīgi cilvēki, kurus vienus mājās bez uzraudzības un aprūpes nemaz nevar atstāt. Bet, ja ir darbs, to taču arī neviens negrib zaudēt, īpaši jau šajos laikos, – atzīmē Ināra Juška.
Patlaban Barkavas pagasta pansionātā uzturas 32 iemītnieki, pārsvarā no Madonas novada, bet četri ir arī no Varakļānu novada. Visas vietas ir aizņemtas, joprojām cilvēki interesējas, kad atbrīvosies kāda vieta.
– Barkavas pagasta pansionātā līdz šim regulāri tika ievietoti arī Murmastienes pagasta cilvēki. Vasarā viens no tagadējā Varakļānu novada iedzīvotājiem tika izņemts un pārvietots uz pansionātu Varakļānos. Šādai perspektīvai ne visi piekrīt, īpaši, ja pansionātā ir aizvadīti vairāki gadi un iemītnieki ir pieraduši gan pie savas jaunās mītnes vietas, gan pie pansionāta darbiniekiem. Manā skatījumā, tas nav pareizi, ja kāds iemītnieks tiek pārvietots uz citu pansionātu tikai tāpēc, ka viņš ir šī novada iedzīvotājs. Daudziem jau pārcelšanās uz pansionātu ir psiholoģiska trauma, un, pārvietojot uz citu vietu, viņiem tas viss ir jāpārdzīvo no jauna. Manuprāt, tā nevajadzētu rīkoties, – uzskata Ināra Juška.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA