Pienākot vecumdienām, nereti cilvēks pats par sevi vairs nespēj pienācīgi parūpēties. Ja nav bērnu vai tuvu radinieku, kas pensionāru apkoptu un pieskatītu, labi, ja ar to palīdz kaimiņš vai uzticams cilvēks. Šādās situācijās var tikt noslēgts uztura līgums ar personu par aprūpi un uzturēšanu, pret to pretī atdodot sev piederošu mantisku vērtību naudā vai graudā.
Kāds „Stara" lasītājs gan vēlējās noskaidrot, kas būtu jāievēro, šādu līgumu slēdzot, lai vecais cilvēks būtu aizsargāts pret atstāšanu likteņa varā, piemēram, ja nepilnīgi sastādīti līguma nosacījumi vai uztura sniedzējs tos neievēro.
Pirmkārt, speciālisti tomēr gan ieteic vērsties pie zvērināta notāra un uztura līgumu slēgt kā notariālu aktu. Zvērināta notāre Zita Dombrovska
uzsver: – Būtu jāvēršas pie notāra un jāslēdz speciāls līgums, jo tas ir nopietns dokuments. Tajā var būt atrunāta pat tik sīka informācija, kā – cik bieži cilvēks dienā jābaro, vai viņu var atstāt vienu bez uzraudzības un tamlīdzīgi. Par visām šīm lietām, ko cilvēks no uztura sniedzēja vēlēsies saņemt, klients tiks izprašņāts, to iekļaujot līgumā.
Jāatceras, ka zvērināts notārs nedarbojas kādas puses interesēs, jo viņš ir neitrāla persona, kura palīdz abām pusēm, tātad noskaidros arī uztura devēja gribu, lai abas iesaistītās puses šajās līgumattiecībās būtu pasargātas.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 19.08.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA