Vēlos pievērst rajona, novada un policijas uzmanību skaistajai vēsturiskajai mājai – bijušajai Liepkalnes skolai Ērgļu novada Sausnējas pagastā. Tur tagad mīt vecie ļaudis, kas te vada savas atvasaras dienas. Satiksmes un iemītnieku drošībai vajadzētu kādu brīdinājuma zīmi.
Šeit ir autobusu pietura, pāris reižu nedēļā iebrauc arī autoveikals. Lai pie tiem nokļūtu, jāšķērso krustojums. Sociālās aprūpes centra "Kastaņas" iemītnieki ir veci cilvēki, arī invalīdi, arī ratiņkrēslos sēdoši, kam ir pārvietošanās grūtības. Lielceļš nav pastaigu vieta, un tiem, kas to dara, jārēķinās ar automašīnu kustību. Sakarā ar biogāzes rūpnīcas objekta celtniecību intensīva smago automašīnu kustība notiek abos virzienos. Būtu labi, ja apsvērtu minētās iestādes iemītnieku drošību un uzliktu kādu atbilstošu ceļa norādījuma zīmi – vai nu "Gājēju pāreja", vai arī par ātruma ierobežojumu. Tas būtu apsveicami, un mēs varētu teikt lielu paldies. Ir zīme, norādot uz invalīdiem paredzētu stāvvietu, būtu labi, ja būtu zīme, kas norāda, ka uz ceļa mēdz pārvietoties vecie ļaudis, invalīdi. Gluži kā zīme ar brīdinājumu, ka ceļu var šķērsot mājdzīvnieki, vai arī kā Vācijā – tur brīdina autovadītājus, ka uz ceļa brauktuves var būt vardes.
Cerot uz atsaucību un visu to labāko vēlot –
JĀNIS ŠTEINERTS
Situāciju sola izvērtēt
Par vēstulē minēto problēmu Ērgļu novada Sausnējas pagasta pārvaldes vadītāja Liena Kārkliņa nebija informēta.
Viņa atcerējās, ka laikā, kad minētajā ēkā vēl darbojās Liepkalnes skola, autovadītājiem bija jāievēro minimālā ātruma ierobežojums, jo bija izvietota atbilstoša brīdinājuma zīme "Bērni!".
Kāda ceļa zīme ir tagad, kad bijušajā Liepkalnes skolā mājvietu atradis sociālās aprūpes centrs?
– Ne jau novadā to var izlemt, kādas ceļa zīmes izvietojamas. Jāgriežas "Latvijas Valsts ceļu" Vidzemes reģiona Madonas nodaļā, jālūdz, lai izvērtē situāciju un uzliek piemērotu zīmi. Visu laiku jau autoveikals brauca iekšā pie vecajiem ļaudīm, bet, ja jāšķērso krustojums, tad ir nepieciešami drošības pasākumi, – situāciju vērtēja Liena Kārkliņa.
Autore: IVETA ŠMUGĀ